Pandēmija mums iemācīja, kas ir mājsēde. Bet Latvijā ir daudz cilvēku, kuriem būt iesprostotiem mājās ir pastāvīga realitāte jau sen. Un tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem.

Un tad, kad tu netiec ārā, tev arī negribas iet ārā. Iestājas cilvēkam tā depresija, vairs nekas neinteresē.

Tad es viņu nonesu un ielieku mašīnā, viņa jau sver 25 kilogramus…

Ne valstij, ne pašvaldībai nav pienākuma pielāgot mājokļus invalīdiem.

Līdz šim neviens nav griezies pie mums ar lūgumu palīdzēt…

Jaunajos projektos dzīvokļiem vajadzētu būt pieejamiem visiem, bet arī tas ne vienmēr notiek.

Viņš vienkārši man pateica – a man vienalga, ja gribat, pērciet, ja negribat nepērciet.

Kāpēc mēs ignorējam cilvēkus ar invaliditāti? Raidījums pēta, kāpēc Latvijā ir tik maz mājokļu, kuros var iekļūt cilvēki ratiņkrēslos, un atbalsts viņiem - tik niecīgs.