Ekonomisko lietu tiesa šīs nedēļas sākumā pasludināja spriedumu, kurā uz apsūdzēto sola sēdēja par oligarhiem dēvētie Andris Šķēle un Ainārs Šlesers.
Tiesnesis: Aināru Šleseru atzīt par nevainīgu apsūdzībā un attaisnot. Andri Šķēli atzīt par nevainīgu apsūdzībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Tiesvedība pirmajā instancē noslēdzās ar pretrunīgu atziņu. Tiesnesis piekrita, ka savulaik Šlesera vadītā ministrija prāvas centrā esošo digitālās televīzijas konkursu sarīkojusi par labu firmai, kuras uzvarā ieinteresēts Šķēle. Taču krāpšanu tajā nesaskatīja.
Prokurors: Krāpšana tā nav, bet tad, kas tas ir?
Kādi bija lietas apstākļi un cik pamatots ir tiesas secinājums, ka krāpšana nav notikusi, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (6)
2) valsts kontrole jau skaidri pateica, ka tā ir krāpšana, to jau mēs esam "aizmirsuši"? Un ekspertu slēdziens par krāpniecisko know-how licenci arī "aizmirsies"? Pensionētais eksperts pēkšņi spiests mainīt savu viedokli, jo grib dzīvot? Un, ja ekspertam Mūlam bija interešu konflikts, jo viņš pazina apsūdzētos, tad tet amatpersonām un darbiniekiem, kas neatzina tet par cietušo, arī ir interešu konflikts, jo gulbi taču pazina.
3) totāli pārspīlēta ir koncentrēšanās uz cietušo UN "šiem zaudējumiem jābūt nodarītiem ar viltu vai maldinot cietušo". Auto uzbrauc gājējam - cietušais ir, zaudējumi ir, bet kur tad obligātais viltus un maldināšana? Attaisnosim? Zaglis izrauj no rokām somiņu - cietušais ir, bet viltus nav, tātad attaisnot? Tās ir 2as dažādas kategorijas - cietušais/zaudējumi vai viltus un maldi. Ir taču izkrāpšanas mēģinājumi, kas neizdodas, - tajos ir gan viltus, gan maldināšana, bet (vēl) nav cietušā, tomēr par šādiem mēģinājumiem arī tiesā un soda. Un kas tad ir slepkavības mēģinājums? Nevainīga izklaide, jo tajā nav līdz galam cietušā un nav maldu?!
4) tajā, ka Latvijā atrodas prokurori, kas uzskata par godu un mērķi BEIDZOT iesēdināt ne tikai šķēli, bet visus vietējos oligarhus, viņu sadarbības partnerus un konfiscēt salaupīto, nesaskatu nekā slikta! Mērķis ir cēls un pamatots, tā ir cīņa PRET ĻAUNUMU un valsts izzagšanu. Domāju, tā priekšā, kam tas izdosies, vismaz domās paklanīsies lielākā daļa tautas. Nožēlojami ir tas, ka atkal un atkal atrodas, iespējams, uzpirkti-iebiedēti-ietekmēti vai vienkārši nejēdzīgi tiesneši, kas piestrādā kā mafijas advokāti, meklē attaisnojumus tur, kur to nav, kļūst smieklīgi, izzīžot no pirksta savus secinājumus.
5) patiesi tiesiskā valstī ar kompetentu tiesu loģiskās ķēdes posmi digitālgeitā būtu sekojoši: manipulēts konkursa nolikums - Starptautiskās tiesas, Valsts Kontroles aizrādījums - pastkastītes firmu, ārzonu iesaiste ar mērķi noslēpt "galus" - amatpersonu grupa ar personisko ieinteresētību - tet kā apzināts shēmas līdzdalībnieks - cietušie nodokļu maksātāji, valsts, patērētāji. Tie VISI ir argumenti, kas apstiprina un pastiprina iesaistīto personāžu vainu krāpniecisko shēmu realizēšanā, nevis to mazina.
Visi apsūdzētie pēdējā vārdā lūdza tiesu viņus attaisnot. Teju katrs pauda uzskatu, ka procesa patiesais mērķis esot tiesāt Šķēli.
"Zelča kunga rīcība var radīt iespaidu, ka viņš vēlas savu vārdu ierakstīt Latvijas tiesu sistēmas vēsturē kā prokurors, kurš iesēdināja cietumā Šķēli. Un pārējie nepieciešami tikai, lai prokuroru notikumu versijas pamatotu," sacīja Ligers.
Savukārt pats Šķēle teica: "Mana attieksme pret apsūdzību arī pēc tiesas izmeklēšanas un tiesu debatēm nav mainījusies. Apsūdzība nav loģiska, apsūdzība nav saprotama, apsūdzību neatzīstu."
Pēc gadu ilgas tiesāšanās pirmā instance pasludināja apsūdzētajiem labvēlīgu spriedumu.
Spriedumu klātienē klausījās tikai Ainārs Šlesers un viņa advokāts. Kovida pandēmijas dēļ tiesas sēdēs drīkst piedalīties arī virtuāli, izmantojot tehnoloģijas. Šo iespēju izmantoja visi pārējie lietas dalībnieki.
"Spriedums ir pamatots. Tas, ar ko nodarbojas prokuratūra, ar Zelča kungu priekšgalā, – Zelčs kopā ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu nolēma safabricēt lietu, jo Stukāns ir bijis pirmais tiesnesis lielajā digitālajā lietā, kura ir izgāzusies, visi cilvēki ir attaisnoti, un šī lieta tika radīta kā fona lieta, lai ietekmētu lielo lietu," pēc sprieduma sacīja Šlesers.
Bijušais satiksmes ministrs norādīja: "Valsts ir nopelnījusi simtiem miljonu caur šo konkrēto ciparu televīzijas ieviešanu; ja to būtu ieviesis kāds cits komersants, mēs jau nezinām, kāds būtu bijis rezultāts. Bet, ja "Lattelecom" ir pelnījis 100 miljonus, no kuriem 51% tika maksāts valstij dividendēs, tika maksāti nodokļi, šis projekts ir bijis ļoti izdevīgs."
Tiesas motivācija, piekrītot apsūdzētajiem, būs redzama pilnajā spriedumā, kura vēl nav.
Taču galvenos iemeslus tiesnesis Kaspars Vecozols ieskicēja uzreiz pēc sēdes. Ja nav cietušā, nav krāpšanas.
Tiesnesis skaidroja: "Lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam. Jābūt zaudējumiem cietušajam. Un šiem zaudējumiem jābūt nodarītiem ar viltu vai maldinot cietušo. No lietas materiāliem izrietēja, ka iespējamais cietušais ir "Tet" jeb "Lattelecom". Bet pats "Lattelecom" šo cietušā statusu neatzina."
Tāpat bijuši citi apstākļi, kuru dēļ tiesai bija problēmas konstatēt noziedzīgu nodarījumu.
Tomēr arī tiesnesis atzina, ka konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu bija radīts vienam pretendentam: "Jau politiskā līmenī, jau Ministru kabineta noteikumu līmenī tika paredzēta kārtība, kas deva lielas priekšrocības, faktiski izšķirošas priekšrocības tam pretendentam, kurš visātrāk var ieviest digitālo televīziju Latvijā.
Tā ka tas jau politiskajā līmeni bija nolemts. Un nevarētu teikt, ka kāds, ka visa sabiedrība vai Ministru kabinets būtu maldināti.
Priekšrocība bija tam, kurš izmantos šīs sabiedrības, kur arī ekonomiskas intereses vienam no apsūdzētajiem un kurš izmantos un sadarbosies ar šo sabiedrību. Tā kā "Lattelecom" sadarbojās, tad tas arī nodrošināja uzvaru konkursā."
Tātad tiesnesis pēc būtības piekrīt, ka konkrētajam uzņēmumam bija interese uzvarēt konkursā, tika speciāli radīti noteikumi, kuri šādu iespēju deva, bet noziegums, pēc tiesneša domām, nav noticis.
Savukārt dārgi pirkto zinātības licenci, kuru prokurors Zelčs dēvē par makulatūru, tiesnesis Vecozols komentējis šādi: "Attiecībā uz šo "know-how" arī tiesas procesā "Tet" amatpersonas liecināja, ka tas ir vairāk grāmatvedisks iegrāmatojums, ne kā pēc būtības kāda īpaša licence. (..) No lietas materiāliem neizriet, ka tas ir kaut kāds veids, kā fiktīvi šo summu izkrāpt."
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X