Mēs zinām, ka mediji ir svarīgs Latvijas demokrātijas balsts. Bet kas balsta pašu balstu?
“Dinamika rāda, ka uzticēšanās krīt.”
Sabiedrību mērķtiecīgi uzrunā politiķi, viedokļu līderi vai politizētas “ciltis” sociālajos medijos, kurās dominē stāsts: “mēs pret viņiem”.
Aldis Gobzems: ”Jūs bijāt tik drosmīgi un nenobijāties no tiem meinstrīma medijiem.”
Taču demokrātija nevar pilnasinīgi darboties bez spēcīgiem, neatkarīgiem medijiem, kuri bauda auditorijas uzticēšanos.
“Tas var nodarīt lielu kaitējumu demokrātijai, ja cilvēki vienkārši neņem vērā to, ko ziņo žurnālisti.”
Mans vārds ir Rita Ruduša un raidījumā Atvērtie faili šoreiz pētīsim faktorus, kas ietekmē uzticēšanos medijiem, un meklēsim risinājumus tam, lai to stiprinātu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (6)
1) žurnālista predisponētība. Saprotams, ka cilvēks nav robots un viņam ir pašam savs viedoklis, bet žurnālista darbā to jāpakļauj žurnālista darba pamatprincipiem- godīgi, objektīvi un- ieklausieties- vispusīgi atspoguļot notikumus. Diemžēl ar šo ir milzu problēma- iespējams, tā ir redakcionāla- žurnālisti pat nemēģina atspoguļot notikumu no dažādām pusēm. Tagad, kad ir milzīga pretstāve, karš kaimiņos, un objektīvu informāciju atšķirt no propagandas ir ļoti grūti, tam ir milzu nozīme. Piemēram, es tomēr gribētu zināt, ko par kara notikumiem saka ne tikai mūsējie, bet arī pretinieki- kad dzirdi abas puses ir 50% lielāka pārliecība, ka pats spēsi saprast, kas īsti notiek. Un es arī nevēlos klausīties tās melu straumes, kas tur tiek pārraidītas 24/7, pastāstiet un parādiet galveno.
2) Emocijas. Atkal- visi esam cilvēki, bet- nepārspīlējiet, lūdzu. LTV1 Panorāma divus mēnešus pēc kara sākuma katru raidījumu sāk ar emocionālo noskaņošanu- sākumā tam tika veltītas pat vairākas minūtes. Nevis fakti, kuru LTV1 raidījumos gandrīz nemaz nav, bet emocijas. Piedošanu, bet kara informācija jau pati par sevi raisa sakāpinātas emocijas, kāpēc tās jāpārspīlē? Rodas iespaids, ka rādāmo faktu nemaz nav, vai žurnālisti ar tiem neprot strādāt vai arī redakciju vada emocionāli nelīdzsvarotas personas... lai nu kā, šis raidījums vairs nav to vidū, no kura gūt vērtīgu informāciju.
3) elementāra darba kvalitāte- varbūt tās trūkums arī ir sākums visam- atkal paraugs būs LTV1 Panorāma un vispār LTV1 ziņu redakcija, kura par karu lika ziņot meitenēm, kuras nespēj atšķir bumbas no raķetēm, nezin, vai teikt "karavīri", "zaldāti", beigās sanāk... "kaujinieki". Un tas viss ar stostīšanos pa vairākām reizēm katrā teikumā un tā katru dienu... Pārsteidzoši, bet gadījās reiz noskatīties LTV7 krievu redakcijas ziņas- tur viss bija kārtu augstākā kvalitātē, bez pārmērīga patosa un predispozīcijas pazīmēm. Un kā pēdējais piliens- LTV1 redakcijas histēriskā redakcija uz jebkuru kritiku, liekot aizdomāties, kas tur īsti notiek un ... ka nekas nemainīsies, jo nevienam pār viņiem nav nekādas varas.
nevar ceret ka pec 80 komercmodela veidoto komerciālo radio potenciāls spej piesaistit auditoriju un reklamdevejus
Riga ir radošo industriju inkubators, bet sausais atlikums nav saskatāms
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!
Draugiem.lv Facebook Twitter