Pētera Apiņa teiktais par kādu mistisku juristu, kas esot ieinteresēts nomelnot veselības aprūpi vispār neiztur kritiku! Tas ir smieklīgi un nožēlojami. Acīmredzami Apiņa kungam piemīt mūsu mediķiem raksturīgā iezīme - nekad un ne pie kādiem apstākļiem neatzīt, ka būtu kādas problēmas, kuras jārisina. Tā vietā izdomā blēņas par ieinteresētiem juristiem, kaut arī realitātē Latvijā ir teju neiespējami atrast advokātu, kas būtu ar mieru uzņemties ar medicīnas pārkāpumiem saistītas lietas pacienta labā. Paši tādu meklējām un visi kā viens atbildēja, ka jebkurš process Latvijā pret mediestādēm ir pārāk garš, sarežģīts un visbiežāk nerezultatīvs. Jo nevienā nozarē roka roku nenomazgā tik baltu un pūkainu kā ārstniecībā!

Manas primās dzemdības notika dzemdības Rīgā, tās bija 8 h garas un bez šarežģījumiem, un viss būtu bijis tiešām labi, ja ne daža personāla īgnums, komentāri un rīcība nevietā. Jau uzņemšanā kundzei nebija labs garastāvoklis, kaut ieradāmies smaidīgi - beidzot bija sākusies dzimšanas diena mūsu bērniņam. Sasveicināšanās vietā sāka birt agresīvā tonī uzdoti jautājumi: "Ko jūs šeit meklējat, kāpēc atraucāt, nodaļa ir pilna, varēsiet dzemdēt koridorā". Burtiski tikām izmesti laukā lietus laikā naktī, pat nepārbaudot manu mātes pasi un mani pašu. Citā dzemdību iestādē bija jauks uzņemošais personāls, bet dzīves nogurdināta, dusmīga vecmāte, kas runāja īsi un strupi un izteiksmīgi bolīja acis, atbildot uz jautājumiem. Ja vajag mierīgi gulēt uz muguras mērīt toņus, tātad vajag, tas nekas, ka tu nespēj nogulēt šajā pozā un sākas vemšana. Ja vajag špricīti dibenā, tad vajag, un neprasi, kas tas ir - tāpat nesaproti. Un vispār es te nevienai nemācīšu dzemdēt, vajadzēja to iemācīties pirms dzemdībām..... Kad ieradās ārsts, izrādījās, ka tomēr var tos toņus pamērīt arī citā pozā, ka var paskaidrot, kas tiek šlircēts, ka var aprunāties ar pacientu mierīgā un iejūtīgā tonī, ka var būt vienlaikus stings un izlēmīgs, bet ne rupjš un pazemojošs.
Otras dzemdības, kurās tika slēgts līgums jau ar šo ārsti - attieksmes ziņa kā diena pret nakti. Joprojām atceramies dzemdības ar smaidu.

Pēc visa šī labi saprotu māmiņas, kas izvēlas dzemdēt mājās ar zināmu iejūtīgu vecmāti, neskatoties uz riskiem, kas iespējami neesot slimnīcā. Esmu pārliecināta, ka šī izvēle ir balstīta negatīvā pieredzē medicīnas iestādē un bailēs saskarties ar necienīgu un neprofesionālu attieksmi tik svarīgā un trauslā mirklī kā bērniņa nākšana pasaulē.