Zita: “Man šķita, aizņemšos un pa nākamo algu atdošu: klasiskais, klasiskais variants!”

Lauma: “Tu sagaidi to savu naudas dienu, tu atdod to kredītu, un tad tev automātiski pietrūkst tie 50 eiro, ja?”

Edgars: “Un es vienkārši iedomājos, nu kā var tik daudz paņemt, nu?”

Viņiem ir katram savs “ātro kredītu” pieredzes stāsts… Pērn ieviestie ierobežojumi ātro kredītu rūpalu ir būtiski samazinājuši, taču tas radījis jaunus slazdus, kuros ievilināt patērētājus. Daudzi tajos iekrīt un turpina būt nebeidzamā kredītu atkarībā. Saeimas dienaskārtībā tagad parādījušās divas pretējas iniciatīvas. Viena trūcīgiem cilvēkiem palīdzētu tikt vaļā no ātro kredītu nastas. Otra – to varētu veicināt.

Kredītu varā

Laumai ir 28 gadi, tiekamies viņas mājās Jaunpils pusē, šeit viņa dzīvo kopā ar vīru, diviem bērniem, kaķi un suni. Strādājusi netālu esošajā lopkopības fermā, taču šobrīd ir bezdarbniece. Pirms Latvijas Radio ierašanās, Lauma pārskatījusi savu kredītsaistību vēsturi.

Viņa rāda e-pasta vēstules no nebanku kreditētājiem: atgādinājumi par tekošo rēķinu, informācija par iespēju apmaksas termiņu pagarināt… Bijusi ātro kredītu devēju, kā pati ironiski teic, zelta kliente kopš 2016 gada.

Pat neatceras, kāpēc aizņēmusies pirmo reizi. “Droši vien 50 eiro kaut kādai ballītei,” atzīst Lauma.

Shēma vienkārša: pirmais tiek saukts par bezmaksas kredītu, jo tam nepiemēro komisijas maksu. Vēlāk vari apmaksas termiņu pavisam vienkārši pagarināt, par to, protams, piemaksājot, vai arī parādu apmaksāt uzreiz, bet jau tajā pašā dienā paņemt jaunu. Vai arī, lai atdotu vienu kredītu, aizņemies no citas kompānijas, jo tādu netrūkst. Galvenais princips: nepārstāj būt parādā.

Laumai kredītu karuseli izdevies apstādināt. Taču ne Zitai. Viņai

ir 25 gadi, dzīvo Lielvārdē. Pirmo reizi aizņēmusies 2016. gadā – pietrūcis īrei par dzīvokli. Šobrīd viņa turpina maksāt, vēl jāatdod 400 eiro, bet lielākā uzkrātā parāda summa bijusi pat 10 reizes lielāka.

Zita ir apkopojusi, cik samaksājusi procentos. Piemēram, 2018. gada septembrī aizņēmusies 250 eiro no “ViaSMS”, pusotra gada laikā kompānijai jau aizskaitījusi 350, bet vēl palikuši 150 eiro. Zita gan izvēlējusies pašu mazāko iespējamo maksājumu mēnesī, jo parādi uzkrāti arī citviet, piemēram, “Credit24”.

Kādu laiku Zita bijusi arī bezdarbniece, kā atminas: saņēmusi 450 eiro lielu pabalstu, no kuriem 250 atlikti kredītmaksājumiem. Bija arī brīdis, kad nemaksāja, bet tad procenti auguši gaismas ātrumā.

“Tukšums nebūs tajā jomā. Jā, protams, par to var cīnīties, darīt, par to runāt, to aktualizēt un tā tālāk, bet tie ir uzņēmēji, viņi izdomās kaut kādus citus variantus. Jā, varbūt nebūs šie ātrie kredīti, varbūt būs kas cits, nekad visus nepasargāsi 100%,” saka 25 gadus vecais Edgars Liepiņš, kuram nācās aizņemties naudu bankā, lai palīdzētu savam ātro kredītu parādos nonākušajam tēvam.

Edgars stāsta par ģimenes pieredzi ar distances kredītiem. Pēc šķiršanās tēvs pievērsās dažādu sporta notikumu rezultātu prognozēšanai. Kad naudu zaudēja, sāka ņemt kredītus. Edgars ar viņu nedzīvo vienā pilsētā, tāpēc pārsteigumus bijis liels, saņemot zvanu.

Tēva parādu summa pārsniegusi 10 tūkstošus eiro. Savas finanšu saistības viņš nokārtoja, izejot maksātnespējas procesu, taču arī tas ir dārgs. Lai tēvs uzsāktu maksātnespējas procesu, Edgars pats aizņēmās tūkstoš eiro.