Arhitektu namā Vecrīgā šobrīd skatāma arhitekta un arhitektūras kritiķa Arta Zvirgzdiņa gleznu izstāde "Kaltes", kas tapusi ilggadējās ekspedīcijās pa Latviju. Sarunājamies ne tikai par glezniecības un arhitekta zīmētās līnijas attiecībām, par nenovērtētajām kolhoza laiku pārticības kulta celtnēm. Spriežam arī par ceļiem, kā "iekustināt" arhitektūras apspriešanu kā sarunu tēmu Latvijas sabiedrībā.
Vēl līdz 21. jūnijam Arhitektu namā Vecrīgā apskatāma izstāde “KALTES. Utilitārā modernisma pieminekļi Latvijas laukos”. Izstāde ir interesanta arī kā pētījums: to ievada divas Latvijas kartes, vienā ar punktiņiem atzīmētas izstādes autora, arhitekta un arhitektūras kritiķa Arta Zirgzdiņa apsekotās un nofotogrāfētās kolhoza perioda graudu kaltes, otra rāda, kuras no fotogrāfijām pārtapušas viņa gleznās.
Artis Zvirgzdiņš glezniecībā ir amatieris, gleznot sācis tikai pirms mazliet vairāk nekā gada, šī ir viņa otrā personālizstāde. Taču, kā man šķiet, interesantu šo izstādi apskatei un arī sekojošajai sarunai, padara tieši Arta Zvirgzdiņa atrašanās starp jomām. No visa liekā attīrītais gleznas laukums ļauj graudu kaltes arhitektūrā ieraudzīt skaistumu, līdzību ar katedrālēm vai riju. Skaidrās līnijas liek aizdomāties par mākslas un tehniska zīmējuma attiecībām. Arhitekta erudīcija šķietami necilās celtnes ļauj ieraudzīt kopainā. Bet varbūt arī iemesls šai sarunai ir gluži personisks. Arī mani ne reizi vien ir sajūsminājušas, visbiežāk – ainaviski dīvaini iekārtotas lauku vidū, laika zoba apskādētās padomjlaika kaltes.
“Gleznu vertikālais formāts atspoguļo saikni ar mūsdienu fotogrāfijas estētiku, atsaucoties uz viedtālruņu kameru lietošanas paradumiem, — daudzi no šo kalšu fotoattēliem ir iepriekš rādīti instagrama stāstiņos, kas vertikālo kadrējumu ieviesis arī ainavas reprezentācijā.” - teikts izstādes “KALTES. Utilitārā modernisma pieminekļi Latvijas laukos” anotācijā.
Arta Zvirgzdiņa pirmā personālizstāde “Iedomātās telpas” notika 2023. gada septembrī MAD arihtektūras telpā, un tajā arhitekts spēlējās ar telpu, sadalot to ar būvelementiem, ar to veidotajām gaismēnām. Savukārt šobrīd Arhitektu namā skatāmajā izstādē “KALTES. Utilitārā modernisma pieminekļi Latvijas laukos” šīs celtnes ir it kā izceltas no kopējās ainavas,konceptualizētas, tādejādi izceļot būves līnijas, izzīmējot it kā tās portretu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
TurKlāt- šorīt lasīju «RīgLaikā»-I-2o13-71.lpp-ē dažu latvju autōPieturu nosaukumus, šie abi tur nebij. Bet «Cits Mežaparx» gan! :D Latvjiem daudzKas ir «Cits & Citāds», vesela kolekcij man pieraxtīta, jau gadus ~padsmit. PiektDienas man =Laimīgās Brīvdiens, kad pacept rūgušPienPankūx & palasīt iekrātos «RīgLaikus» Allēluj.
Un ir pietura «Dzimtene» - cik mīlīg! Turp jābrauc svētCeljojumā ik latvim & latvju viesim. Nez kur tā? Vai galējā nomalē, vai arī- varbūt ja reiz gadīšos Rīgā, jāprovē kasē pirkt biljeti līdz Dzimtenei, ja nu ir maršrutā no turienes? Mohn tur mani gaida kiosx ar Pillu Laimīgo LoterijBiljeti + kāc noskatāms feinNams + vēl Feināka Līgava no Dzimtenes LuterDraudzes?
[Ak, «Ventilatōr», ej tak izventilē galvu! Aizstaigā līdz ApšRiņķim, GlāžŠķūnam, LīzesPastam vai Ulamulai, pabaudi dzimteni jel. VernerHercōgs gājis bildināt savu Līgavu cikTur tūxt.km, bet- man liekās par daudz, šas turPretīm tāds pārventilējies man šķiet.]
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X