Tapis Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieces Beatrises Reidzānes pētījums "Dabas tēls vilks "Latvju dainās"".

Pētījums ir turpinājums 2015. gadā iznākušajam darbam „Latviešu tautas dziesmu semantika: dabas tēli latviešu tautas dziesmās”, un šīs piecsimt lappušu grāmatas pamatā bija jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem, un pat vēl senāk veiktie pētījumi. Izdošanai sagatavotajā grāmatā komentēto tautas dziesmu paraugi liek aizdomāties par vilku kā civilizētās pasaules pretinieku, kā briesmu un šausmu iemiesotāju, par vilku kā jauna puiša neapvaldītā spēka simbolu. 

Beatrise Reidzāne ar folkloras pētniecību nodarbojas jau pusgadsimtu, un tikšanās laikā viņa savaldzina ar spēju no galvas citēt krāšņas, maz dzirdētas tautas dziesmas, bieži vien šīm četrrindēm vai pat garākām dziesmām ir mulsinoši nesaprotami sižeti.

Arī viņas jaunākais pētījums par vilka tēlu latvju dainās nav gluži lasāmgrāmata, arī te galvenajā lomā ir īpaši atlasīti, nodaļās sakārtoti tautas dziesmu piemēri, kas mudina iejusties tautas dziesmu sacerētāja poētiskajā visumā, laika, kad šīs dziesmas tapa, pasaules kārtībā. Beatrises Reidzānes komentāri palīdz izcelt būtisko, saglabāt orientierus, vilku ierindojot starp viņam līdzīgiem vai pretišķiem dziesmu tēliem.

Beatrises Reidzānes pirms četriem gadiem iznākušā pētījuma varoņi tad nu arī bija iepriekš stāstītajā jau daļēji uzskaitītie dabas tēli - liepa, vēzis, lācis, arī - gulbis, līdaka, saule. Ir jāpieņem spēles noteikumi, ka pētot šo tēlu semantiku, atrašanos dažādu nozīmju tīkla centrā, pētnieces uzdevums nav sniegt mums skaidru atbildi, kas tad īsti šai dziesmas sižetā notiek. Drīzāk – iezīmēt tēmas, par kurām tālāk jau varam domāt un interesēties racionāli. Varam interesēties kā valodnieki, meklējot vārda aizmirstās nozīmes, varam sarunāties ar zoologiem, par konkrētās būtnes paradumiem, vietu dabā, varam pētīt cilvēku pasaules paražas, ar kurām bieži vien tiek vilktas paralēles, izdziedot tās dzīvnieku pasaules kodā. Varam meklēt paralēles arī pašā tautas dziesmu pasaulē, kā vienas tautas dziesmas sižets izmainās, ieliekot dziesmas varoņu lomās gluži citus zvērus.

Līdz tam, lai pētītu vilka tēlu, ceļš bijis pakāpenisks.

"Tas tā pakāpeniski, ar liepu mēs konstatējām, ka tur ir tik daudz tekstu, ka tur vajag 12 sējumos vienai pašai liepai, lai izanalizētu un izpētītu. Vēzītim 40 tekstiņi, lācītis ir bagātāks, viņam bija ap 200 tekstu. Vilks ir bagāts ar tekstiem, vilkam ir 400 tekstu," stāsta Beatrise Reidzāne. 

Ar „dziesmu tekstiem” Reidzāne šajā gadījumā domā dziesmu tipus, pašu dziesmu ir daudzreiz vairāk.

"Lācis un lāču māte ir ļoti tāds saderīgs pāris, un pamatā gan lācis darbojas dziesmās, gan lāču māte. Pie vilka mani satrieca tas, ka vilku mātes tur nav. Vilku māte ir 14 dziesmiņās, pie tam viņa ir kā vīramātes paskaidrojošais pielikums -  "Vīramāte, vilku māte, vai dēlu māte vilku māte"," atklāj Reidzāne, skaidrojot, kas viņai bijis pārsteigums, veicot pētījumu.

Viņas atklājums, ka lācis un lāču māte ir kopā, bet vilciņš kāzas svin te ar lapsu, te aitu, te kazu, izrādās, ļauj noteikt tautas dziesmu rašanās laiku. Jo norises totēmisko dzīvnieku pasaulē atspoguļo cilvēku sabiedrībā aktuālās savstarpējo attiecību normas.

Pētnieces komentāri palīdz izcelt būtisko, saglabāt orientierus, vilku ierindojot starp viņam līdzīgiem vai pretišķiem dziesmu tēliem. Pētījumā „Dabas tēls vilks Latvju dainās” tautas dziesmas kārtotas nodaļās. Te ir sadaļa, kurā apkopotas dziesmas par vilka mītnes vietu, mežu, midzeni, nepieejamu purva malu, ir vilka ārējais izskats, kāds tas apdziedāts dainās.

"Un vilkam nāk līdzi milzīgs dziesmu masīvs ar nogalināšanas motīvu," atklāj Beatrise Reidzāne, turklāt lielākoties dziesmās ir runa par to, ka vilks apēd mājdzīvniekus un pat mājas iemītniekus, tikai viens teksts vēsta par to, ka vilks varētu ēst meža dzīvniekus, tas ir teksts, kurā zaķi brīdina, ja viņš sēdēs uz akmens, atnāks vilks un apēdīs. 

Ja zaķi vilks patiesi varētu notiesāt pusdienās gluži fiziskā nozīmē, interesanta tēma, uz ko norāda Reidzāne, vairumā dziesmu vilks ir kārtības garants, un faktiski šajās dziesmās, caur apēšanas tēmu tiek risinātas sociālas vai sadzīviskas problēmas.