Raidījums ciklā, kas top, gaidot Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgades jubilejas izstādi „Neredzamā bibliotēka”. Izstādi atklās 31.augustā Nacionālās bibliotēkas pamatstāvā, un tās mērķis būs stāstīt stāstus par muižu, biedrību, mācību iestāžu reiz mērķtiecīgi veidotajām bibliotēkām, kuru krājumi pēc Pirmā pasaules kara vai kādos citos vēstures griežos kļuva par bezsaimnieka mantu, un kļuva par 1919. gada 29. augustā jaundibinātās Latvijas Valsts bibliotēkas pamatu.

Pastāvīgās ceļvedes „Neredzamās bibliotēkas” stāstos ir izstādes veidotājas Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece, un  Inga Surgunte, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pastāvīgās ekspozīcijas "Grāmata Latvijā" vadītāja. Šai raidījumā par Varakļānu muižas bibliotēku un tās izveidotāju – grāfu Mihelu Janu Borhu – viņām pievienojies arī rakstnieks Pauls Bankovskis, ekspozīcijas tekstu autors.

Paula Bankovska uzdevums būs izstādē „Neredzamā bibliotēka” uzburt muižas vidi, aprakstīt bibliotēkas zāli, šos stāstus varēs noklausīties audio formātā. Pārsteidzoši, ka viņš pats Varakļānu pilī ne reizi nav bijis, un paļaujas uz izstādes pētnieces Kristīnes Zaļumas stāstīto.

Raidījuma veidotāja Anda Buševica rīkojas savādāk, un dodas arī uz Varakļāniem, kur viņu sagaida Varakļānu novada muzeja vadītāja Terese Korsaka.

Ieskats Borhu dzimtas vēstūrē Varakļānu novada muzejā

Pirms neilga laika pils otrajā stāvā atklāta moderna ekspozīcija. Tā sākas ar Borhu dzimtas ģerboni, uz kura trīs kraukļi. Livonijas Borhu dzimtas priekšteči cēlušies no Vācu ordeņa bruņiniekiem. Dzimtas leģenda vēsta, ka vēl agrāk tās priekšteči 13. gadsimtā no pārcēlušies no Sicīlijas karalistes Itālijā uz Vestfāleni Vācijā. Livonijā Borhu dzimtas atzars ienāk 13.gadsimtā reizē ar krustnešiem, vēlākajos gadsimtos pārpoļojas, taču turpina izturēt saiknes ar citiem dzimtas atzariem. Varakļānos Borhi valda jau kopš 15.gadsimta, taču pils uzcelta Mihela Jana Borha laikā 18. gadsimta 80.gados.

Grāfs Mihels Jans Borhs, Polijas - Lietuvas ūnijas diplomāts, Maltas bruņinieku ordeņa kavalieris, Varakļānu, Gaļānu, Stirnienes, Atašienes un Barkavas pagastu īpašnieks, bijis patiesi izcila personība. Sešpadsmit zinātņu un mākslas akadēmiju biedrs, studējis mineraloģiju, ģeoloģiju un interesējies par literatūru un mākslu. Saglabājusies leģenda, kā viņš gandrīz zaudējis dzīvību, nolaižoties Vezuma vulkāna krāterī, ar mērķi izmērīt tā dziļumu. Dzīvību viņam izglābis uzticamais suns un kalps.

Likumsakarīgs ir jautājums grāmatu pētniecei Kristīnei Dziļumai, kāpēc izvēloties to muižu stāstus, kas būs Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādē „Neredzamā bibliotēka”, izvēle kritusi tieši uz Varakļānu muižu.

Atrast Varakļānu muižas bibliotēkas grāmatas - detektīva cienīgs darbs

Patiesībā ziņu par Varakļānu pils bibliotēku ir ļoti maz. Varakļānu novada muzejā uzskatāmībai ir pāris 17. gadsimta grāmatas, kas atradušās baznīcas bibliotēkā. Ar Mihelu Janu Borhu saistītu izstādi ir 2003.gadā rīkojusi Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, šajā pašā gadā Varakļānu pilī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēde.

Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā Borhu dzimtai, vēl precīzāk – Varakļānu muižas bibliotēkai – , piederīgās grāmatas Kristīnei Zaļumai nācies meklēt, un tas bijis detektīva cienīgs darbs.

Visdrošākā piederības zīme grāmatām ir ekslibris. Mihelam Janam Borham tas sakritis ar dzimtas ģerboni, kurā attēloti melni kraukļi, taču grāmatās ielīmētie kraukļi bijuši balti. Kristīne Zaļuma izteikusi minējumu, ka drīzāk domāti zelta kraukļi.

Raidījumā skan arī lasījums – fragments no muižas īpašnieka un Varakļānu pils izveidotāja Mihela Jana Borha sarakstītā darba „Varakļānu jūtu dārzs”, izdots 1795.gadā Varšavā. Īpaši izstādei „Neredzamā bibliotēka” un kā dāvana Varakļānu pils apmeklētājiem tapis šī darba latviskojums, tulkotāji Māris Salējs un Simona Sofija Valke.

Šādas alegoriskas poēmas, kurā muižas parkā radītā īstenība savijas ar muižas īpašnieka godātajiem simboliem un sludinātajiem uzskatiem, 18. gadsimtā nav retums. Šādas poēmas tik tiešām pastāvēja kā literārs žanrs, lai atsaucam atmiņā kaut vai Johana Kristofa Bērensa, Rīgas lieltirgotāja un rātskunga, alegorisko veltījumu Rīgas pilsētas bibliotēkai. Tas atbilst tā laika pasaules uztverei, kurā mums jāiejūtas. Kā Mihels Jans Borhs, ienākot Varakļānos, kas viņa jaunībā ir tikai neliela saimnieciska muižiņa, iedur cirkuli kartē, un rada veselu pasauli. Mājvietu savai ģimenei, pamācību bērniem, savas piederības vietu.

Borha grāmatu kaislība - līdz galam neizpētīta tēma

Varakļānu pils atklājas pamazām. Itāļu arhitekta, Borha tuva drauga, Vinčenco Maccoti, kurš Varakļānos nodzīvoja 15 gadus radītā ēka, kas pirmajā acu uzmetienā liekas pārāk balta, pārāk kvadrātveida, pārāk oficiāla, izrādās, tās saimnieka dzīves laikā bijusi ļoti krāšņa, krāsaina, un ne mazāk alegorijām un simboliem piepildīta, kā dārzs ar mākslīgajām salām, ar kapelu un uzpludināto dīķi. Ļoti pamazām tiek atjaunoti sienu gleznojumi, kurus arī šī nama saimnieki, kā izrādās, atklājuši teju nejauši.

Bibliotēka, šķiet, bijusi vēl viena grāfa Borha veikta pasaules radīšana, tāpat kā pils ēka, pils dārzs. Tiesa, grāfa grāmatu kaislība pagaidām ir vēl arī pašu muzejnieku līdz galam neizpētīta tēma,

skatu uz kuru paver arī nesen Ukrainā, Ļvovas arhīvos, atrastie un nokopētie dokumenti. Starp Ļvovā atrastajiem dokumentiem bijis arī grāfa rakstīts testaments, tajā par bibliotēku runāts daudz. Mantiniekiem dots rīkojums uzcelt īpašu bibliotēkas ēku, noteikts bibliotēku saglabāt nedalītu. Ēka ir uzcelta, taču kā bibliotēka tā kalpojusi vien neilgu laiku, vēlāk ēkā iekārtoti dzīvokļi. No bibliotēkas sākotnējā aprīkojuma gandrīz nekas nav saglabājies.

Raidījumā skan arī fragments no Mihaela Jana Borha veltījuma mīļotajai sievai. Mihela Borha sieva bija Eleonora Kristīna, Vidzemes gubernatora Brauna meita. 18.gadsimtā sievietēm izglītība netika liegta, un, kā varam spriest, uzklausot šīs vārsmas, arī viņai bijusi būtiska loma bibliotēkas tapšanā.