Cēsu mākslas festivāla tēma šogad ir latviešu klaidā dzīvojošo mākslinieku veikums. Viena no festivāla stabilākajām tradīcijām, kas apmeklējama neatkarīgi no festivāla koncertu, teātra vai kino sadaļas, ir vizuālās mākslas izstāde. Šogad tās nosaukums „Tuvplāns”. Izstādei ir divas daļas, viena skatāma Vidzemes koncertzālē „Cēsis”. Te ir trimdas mākslas klasiķu – Dainas Dagnijas, Lara Strunkes, Imanta Tillera un vēl daudzu citu – gleznas no Nacionālā Mākslas muzeja krājumiem. Otra sadaļa skatāma Cēsu topošajā laikmetīgās mākslas centrā, Raiņa ielā 27. Šajā sadaļa vienojošā tēma ir latviešu mākslinieki Ņujorkā, tajā pārstāvēti ļoti dažādi mākslas žanri.

 Viena no izstādes varonēm ir modele Dovanna Pagovski, dzimusi Anna Graube, kuras pieredzē ir Ņujorkas 1980. gadu mākslas dzīve un bohēma. Viņas dzīvesstāsts saliek lepnuma un iedvesmas pilnus akcentus jautājumā par nacionālā un kosmopolītiskā attiecībām mūsdienās. Raidījumā Augstāk par zemi saruna ar Dovannu Pagovski un izstādes “Tuvplāns” kuratori Žaneti Skaruli

Pirmais, ko var teikt, izstāde ir izcili iekārtota, un arī Cēsu Laikemtīgās mākslas centra telpas izrādījušās ļoti piemērotas. Pie vārtiem sagaida Artūra Virtmaņa instalācija, otrais stāvs ar lieliem logiem piemērots Edvīna Strautmaņa gleznu retrospekcijai – šī mākslinieku ekspresīvās otas vai pat slotas ievilkto krāsu abstrakcijas pagājušā gadsimta 90.gados rotāja žurnāla „Avots” vākus.

Uz jumta terases Indriķa Ģelža skulptūras, aptumšotais pamatstāvs atvēlēts Māra Bišofa zīmējumiem un publikācijām amerikāņu izdevumos, te arī video darbi un intervijas. Un kas vēl būtiskāk – izstādes kuratorēm, Daigai Rudzātei un Žanetei Skarulei, izdevies ar jaunu saturu piepildīt bārenības aptumšoto „trimdas” jēdzienu.

Turpmāk mums nāksies sadzīvot ar realitāti, ka latvieši dzīvo ne tikai Latvijā, izstādes ‘Tuvplāns” anotācijā kuratores apvērš jautājumā un jaunas pieredzes iespējamībā – kā kļūt par pasaules pilsoni, par kosmopolītu, vienlaikus nezaudējot savu patību? „Tuvplāns” ir lepnuma pilns stāsts par latviešu mākslinieku veikumu Ņujorkā.

Dejojošā modele Anna Pagovski

Viens no izstādes „Tuvplāns” stāstiem ir par pagājušā gadsimta 70. – 80.gados gados Ņujorkas dzīvē iesaistīto modeli Dovannu Pagovski. Viņa stāsta, kā Amerikā dzimusi meitene, kurai mamma devus stabilu vārdu Anna, kļuvusi par Dovannu. Viņas dzīvesstāsts ir viena no iespējamām, ļoti aizraujošām atbildēm uz izstādes kuratoru uzdoto jautājumu par sakņu sajūtas un pasaules plašuma pieredzes attiecībām.

Dzīvei melno rajonā, citādības, nepieņemšanas pieredzei bijusi liela nozīme Annas dzīvē, viņa savu dzīvesstāstu izstāsta lappusi pa lappusei.

Dovanna Pagovski koledžā trāpījusi kādā novatoriskā mācību programmā, kuras mērķis bijis integrēt baltos un melnādainos. Un tā izrādījusies patiesa problēma – lieta nav bijusi ādas krāsā, bet ļoti atšķirīgajā attieksmē pret mācību procesu, skolēnu sagatavotības līmenī, kas paralizējis skolotāju darbu. Viņa stāsta, ka iemācījusies rakstīt ar rakstāmmašīnu, labi peldēt, arī šūt.

Peldētprasmei bijusi nozīme viņas dzīvē . Dovanna Pagovski, kā jau modele, intervijās bieži tiek iztaujāta par skaistuma saglabāšanas noslēpumiem, dzīvesveidu. Viņa stāsta, ka joprojām cenšoties peldēt katru dienu. Pat ne peldēt, drīzāk dejot ūdenī. Dejojošā gaita ir viena no viņas arī kā modeles vizītkartēm.

Cēsu mākslas festivālā stāsts par šo neparasto personību, Dovannu Pagovski, netiek stāstīts pirmo reizi, 2012.gadā festivāla ietvaros bija skatāma foto projekciju izstāde „Mūza”. Viņa ir sadarbojusies ar pasaulslaveniem fotogrāfiem – Robertu Mepltorpu, Ričardu Avedonu, Mario Testīno. Pat ja fotogrāfu vārdi uzreiz neliek noelsties, to darīt ļauj fotogrāfijas.

Stāstot Dovannas stāstu, ikreiz tiek uzsvērts, ka viņa ir netipiska modele. Arī viņa pati par sevi smejas, ka būtu kā modele kļuvusi daudz bagātāka, ja būt kaut nedaudz īsāka. Taču tas īpašais ir veidā, kā viņa savu garo slaiko augumu nes, neparastajā plastikā, tēlos, ko uzbur viņas nedaudz asimetriskā seja, un pats galvenais – starojums, ko nevar nesajust pat ikdienas satiksmē.

Izstādē „Tuvplāni” izstādīta slavenā Chanel kleita, nosēta ar dārgakmeņiem, ko Dovanna ģērbusi. Cepure ar putnu. Un var noskatīties Žanetes Skarules videointerviju ar Dovannu Pagovski.

Dovanna nav vienīgā izstādes kuratoru stāstā par latviešu Ņujorku. Tur iederas vēl viens Ņujorkas dendijs, baltā ģērbtais, 60. – 70.gados mākslas pasaulē ārkārtīgi slavētais Svens Lūkins, arī viņa darbs ir šai izstādē.