Kopš tūkstošgades mijas Daugavgrīvas cietoksnim Rīgā valsts meklē investoru. Pēdējos gados cietoksnis ir festivāla “Komēta” mājvieta, jaunu impulsu cietokšņa pielietojumam deva Daugavgrīvā izskalotie senu kuģu vraki, liekot domāt par Jūras muzeja nepieciešamību. Novērtējot cietokšņa izcilo vietu Latvijas vēsturē, šobrīd pieņemts lēmums to paturēt valsts īpašumā, piedāvājot pārņemt arī Rīgas pilsētai. Rīgas domes deputāti, pieaicinot ieinteresētās nevalstiskās organizācijas, zīmē iespējamās nākotnes vīzijas, ar kurām iepazīstinām raidījumā Augstāk par zemi.

Daugavgrīvas cietoksnim Rīgā ir bijusi patiesi nozīmīga loma Latvijas vēsturē. Iespējams, ka tieši luterāņu baznīcā, kas nu vairs nav saglabājusies pat drupu veidā, Ernests Gliks pirmo reizi latviešu valodā iztulkojis tēvreizes tekstu. Pirmā pasaules kara laikā cietoksnī izveidota pirmā latviešu karaspēka vienība – 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons, Latvijas brīvības cīņu laikā to iekaroja 9. Rēzeknes kājnieku pulks.

Raidījumā sākumā skanēja fragments no raidījuma “Īstenības izteiksme”, kas tapa 2019.gadā. Pateicoties cietokšņa apsaimniekotāju, nevalstiskās organizācijas “Bolderājas grupa” entuziasmam, cietoksnis ir atvērts apmeklētājiem. Kā dzirdējāt viedokļos, tā ir iecienīta pastaigu vieta, ko vietējie izjūt kā savas identitātes zīmi, un pandēmijas laikā cietoksnī apmeklētāju skaits ir tikai audzis.

Raidījumā pirms diviem gadiem uzdevu jautājumu par Daugavgrīvas cietokšņa nākotni – valsts investoru cietoksnim meklē jau kopš tūkstošgades mijas. Dzīvē Daugavgrīvas cietokšņa iespējamās nākotnes vīzijas iezīmējas ik pa brīdim – festivāla “Komēta” klātbūtne pierādījusi cietokšņa kā kultūras vietas piemērotību,  jaunu impulsu cietokšņa pielietojumam deva Daugavgrīvā izskalotie senu kuģu vraki, liekot domāt par Jūras muzeja nepieciešamību. Vēl viens ideju iedvesmas avots ir Daugavgrīvas cietokšņa līdzinieks Daugavpilī, kur mājvietu radis Marka Rotko mākslas centrs, un notiek starptautisks teātra festivāls. Kāda tad ir bijusi Daugavgrīvas cietokšņa pārvaldīšanas priekšvēsture? Patreizējais cietokšņa īpašnieks ir Latvijas valsts, Zemesgrāmatā tas ierakstīts uz publisko aktīvu pārvaldītāja “Possessor” vārda. Vadītājas vietnieces Ausmas Vilsones pārziņā šis objekts bijis ilgus gadus.

Bet “Bolderājas grupa” ir vietējie un Bolderājas vēstures patrioti, ar cietoksni saistītajās aktivitātēs klātesoši jau kopš 1987. gada. Vēl padomjlaikā, kas Daugavgrīvas cietoksni tautā saukuši par Petrova cietoksni, jo visu cietoksnī noteicis 3. ranga kapteinis Petrovs, divi tikko nodibinātā Vides aizsardzības kluba biedri – Vladimirs Jakušonoks un Vello Remerts lūguši Petrovam atļauju cietokšņa senākās būves – Pulvertorņa – apsekošanai. Petrovs bijis ļoti pretimnākošs, no padomju armijas līdzekļiem piešķirta nauda Pulvertorņa restaurācijai. Aizsardzības ministrijai, kas pēc neatkarības atgūšanas pārņēma cietoksni, vairs tādas ieinteresētības nebija. 1998. gadā tika rīkots konkurss par iespēju cietoksni nomāt, arī bolderājieši iesniedza savus priekšlikumus, bet valstij pievilcīgāka likās SIA Aumeistaru muiža vīzija cietoksni pārvērst par viesnīcu, ieguldot arī restaurācijas darbos. Plāni neīstenojās, tiesāšanās par cietokšņa atpakaļnodošanu valsts pārziņā beidzās tikai 2013. gadā.

Tomēr principiālas izmaiņas attieksmē pret Daugavgrīvas cietokšņa turpmāko likteni pēdējo trīsdesmit gadu laikā ir panāktas. Atcelts lēmums par tā privatizāciju, līdz ar to tam vairs nav iemesla atrasties Possesor pārziņā, kā iespējamais pāņēmējs tiek iezīmēts valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. Katrā ziņā tā ir izkustēšanās no ieilgušās pagaidu situācijas, un īstais brīdis arī sabiedrībai izteikt savas vēlmes, zīmēt Daugavgrīvas cietokšņa nākotnes vīzijas. 26. novembrī notika Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas sēde, kurā tika apspriesta Daugavgrīvas cietokšņa nākotne. Kāpēc Rīgas domes deputāti tomēr vēlējās atgriezties pie jautājuma par iespējamajām pilsētas interesēm šai objektā, jautāju  Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītājai Ritai Našeniecei.

Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas sēdē tika uzklausītas Daugavgrīvas cietokšņa nākotnē ieinteresēto – festivāla “Komēta” un “Bolderājas grupas” piedāvātās vīzijas. Festivāls “Komēta” notiek kopš 2016. gada, tā pārstāvji Dāvis Kaņepe un Kaspars Kondratjuks iepazīstināja ar uzkrāto praktisko pieredzi, taču iezīmēja arī iespējas. 

Rīgas Brīvostas plāni – vēl viens būtisks aspekts, kas būtu jāņem vērā, plānojot Daugavgrīvu kā piejūras atpūtas zonu. Šogad festivāls “Komēta” nenotika. Un lai arī Dāvis Kaņepe, Kaspars Kondratjuks joprojām aktīvi iesaistās sarunās par Daugavgrīvas cietokšņa attīstību, zinu, ka viņi vēl pavisam nesen bija sagatavojuši atklātu vēstuli, kurā plānoja vērsties pie atbildīgajām institūcijām ar iebildi, ka tā ja neatradīs labāku cietokšņa īpašnieku un festivāla organizatoru sadarbības modeli, “Komētas’ lidojums varētu būt noslēdzies.

Bolderājas grupa kā īpašu vērtību uzsver, ka Daugavgrīvas cietokšņa uzturēšanā šobrīd daudz iesaistās paši bolderājieši. Arī festivālā “Komēta” tiek gādāts, lai festivāla publika, kas uz pāris dienām gadā pārpludina Bolderāju, netiktu uztverti kā citplanētieši. Pēdējā festivāla diena ir bez maksas, īpaši aicinot ciemos vietējos, arī festivāla sagatavošanas darbi notiek talkojot, kā atlīdzību dalot bezmaksas biļetes uz festivālu.

Daugavgrīvas daudzšķautņainā vēsture paver lielas saikņošanās iespējas ar līdzīgiem objektiem citviet Eiropā. Un par starptautiskas sadarbība potenciālu arī Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas sēdē runā “Bolderājas grupas” pārstāve Sandra Jakušonoka.

Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas sēdē neviens no uzaicinātajiem neapšaubīja Daugavgrīvas cietokšņa vērtību, to apstiprina arī Rita Našeniece.

Taču jebkura no šīm iecerēm prasa investīcijas. Varētu piesaistīt investorus, bet vai neatkārtosies SIA Aumeistaru muiža stāsts, kas cietoksnī saskatīja daudzstāvu viesnīcu, proti – ka investora projekts būs pretrunā ar vietas noskaņu. Varētu rīkot kultūras pasākumus, bet cietoksnī, kā vecās būvēs mēdz būt, joprojām ir nedrošas vietas. No vienas puses, ņemot vērā cietokšņa vēsturiskās vērtības mērogu, loģiskāka būtu Daugavgrīvas cietokšņa atrašanās valsts paspārnē, taču sēdē savu viedokli pauda arī Valsts Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs.

Daugavgrīvas cietoksnis jau nav vienīgais, kas Rīgā gaida savu atdzimšanu. Turpat netālu ir Spilves lidosta, vēsturiskie ūdenstorņi, viss būtu jāskata vienotā koncepcijā.

Daugavgrīvas cietoksnis apmeklētājiem atvērts brīvdienās no 10.00 līdz 16.00. Šobrīd cietoksnī apskatāma fotogrāfa Pauļa Jakušonoka lielformāta fotogrāfiju izstāde brīvdabā. Paldies visiem, kuri jau šobrīd redz cietoksni tādu, kāds tas varētu būt nākotnē.