Daugavpils Vienības nama dziesmu un deju kopa “Svātra” nākamgad svinēs savu trīsdesmitgadi. Stāsts par kopu, kas mainās līdz ar tās dalībniekiem: dibināta 1994. gadā Daugavpils Ekoskolas paspārnē, pirms vairāk nekā desmit gadiem apvienojusies ar deju kopu “Sābri”, “Svātra” šobrīd apkopo un tālāk māca Latgales dejas, īpaši interesējoties par kadriļām un kadriļas tipa dejām.

Saruna ar “Svātras” vadītāju Sarmīti Teivāni un “Svātras” dalībnieci, Daugavpils Vienības nama direktores vietnieci Sandru Maskaļovu notika Dziesmu svētku laikā, Folkloras dienā, kad Rīgu dimdināja un skandināja 130 folkloras kopas no Latvijas un visas pasaules. Sarmīte Teivāne un Sandra Maskaļova uz interviju Radiomājā atnāk, lai arī nogurušas, taču atsaucīgas, skaistos Latgales tautas tērpos. Un arī sarunas plāns jau ir gatavs. Gatavojoties sarunai, lūdzu Sarmīti Teivāni izvēlēt mūziku no “Svātras” šajos gados sakrātā pūra, tad nu arī  mūzikas izvēle, kopas vadītājas komentāri pie dziesmām lielā mērā  veido sarunas virzību.

„“Jurginu valsis”, kas skan raidījuma ievadā, ir instrumentāls skaņdarbs, bet interesanta ir vēsture, kā tas nonācis pie mums”, pie šī skaņdarba komentāros raksta Sarmīte Teivāne.

Daugavpils Latviešu kultūras centra dibinātā Tradīciju māja Vienības namā ir salīdzinoši jauna, dibināta 2020. gadā. Līdzīgas Amatu mājas ir daudzviet Latvijā, taču Sarmīte Teivāne izstāsta, ka Daugavpilī viss sācies ar Latgales folkloras skolu. Tas piesaistīja ģimenes, radīja iespēju apgūt mūzikas instrumentus, apgūt dančus. Taču – kā jau tas saimē mēdz būt, ne visiem ir pa prātam danči, ne visi dzied. Tāpēc uzradās stelles, tiek rīkotas mauču darināšanas darbnīcas.

“Svātra”, kā jau stāstījumā dzirdējāt, izaugusi reizē ar Daugavpils ekoskolas bērniem,  Sarmīte Teivāne ir tās vadītāja kopš dibināšanas, un šo teju 30 gadu laikā Rēzeknes Valsts Skolotāju institūtā ieguva deju skolotājas un sākumskolas pedagoģes diplomu. Jau strādājot Daugavpilī, kādu laiku kopā ar Valdi Kudiņu paralēli “Svātrai” vadīja arī deju kopu “Sābri”. Abu kolektīvu saplūšanu, Sarmīte Teivāne sauc par dabīgu procesu. “Svātra” ir daļa no tās dalībnieku dzīves gājuma, tīri cilvēciski augot, ejot dzīves ceļu, mainās arī kopas intereses un repetruārs.