Iznācis jaunās paaudzes dzejnieces Ingas Pizānes jau otrais dzejoļu krājums „Siena, ko nosiltināt.” Ingas Pizānes tapšanas par dzejnieci ceļš ir arī stāsts par Latvijā šobrīd izveidojušos veiksmīgu literatūru atbalstošu institūciju darbu. Inga Pizāne izmantojusi iespēju mācīties Rakstnieku savienības organizētajā Literārajā akadēmijā, viens no dzejas meistardarbnīcas pasniedzējiem - Ronalds Briedis - arī viņas grāmatas redaktors. Piedalījusies Amerikas Dzejas festivālā Ņujorkā, vairākos Eiropas dzejas festivālos, pagājušā gadā Inga Pizāne Latviju pārstāvēja Londonas grāmatu tirgū. Šāda varētu būt Ingas Pizānes panākumu un iespēju biogrāfija, bet tai iekšpusē, dzīvs cilvēks, vārdu burvis, ar savu valodas, tēlu, pieredzes pasauli. Viņa raksta arī prozu, izmēģinājusi roku dramaturģijā un atdzejā. No kā dzimst viņas dzeja, saruna raidījumā Augstāk par zemi.

Ingas Pizānes dzejā apbrīnojami savijas divas puses - daba, vērojums viņas dzejā ir joprojām, taču iezogas arī datortermini, sociālo tīklu spēles noteikumi.

„Atjauno mani - / tev ir pieejama /novecojusi/manis versija./ Pameklē iestatījumus/ atjauno manuāli."

Mūsdienās dzejnieka tēls vairs īsti neasociējas ar vientulību un rakstāmgaldu. Dzejnieks ir mazliet aktieris, festivālu zvaigzne, atvērts atdzejai, iespējai sabalsot vārdus un to jēgas dažādās valodās. Vai tas skaidrojams ar labajām angļu valodas zināšanai, vai dzejniecei piemītošo ieinteresētību iesaistīties, sarunāties, bet Ingas Pizānes dzeja jau šobrīd ir diezgan daudz atdzejota – krieviski, velsiešu valodā, angliski.

Pirms gada ASV, apgādā “A Midsummer Night’s Press” iznāca Džeida Vila atdzejots Ingas Pizānes dzejas krājums „Having Never Met.”

Anotācijā teikts: “Inga Pizāne prot satvert vibrējošās iekšējās un ārējās dzīves ainas, kas neredzamas risinās mājas iekšienē un ielās. Trāpīgos dzejoļos Pizāne modina visdažādākās emocijas, pētot cilvēku vēlmi atrast jēgpilnus un arī fiziskus veidus rast kopību, kā arī iedziļinoties kā intimitāte izdzīvo modernajā, tehnoloģiju pārvaldītajā pasaulē”.

Ingas Pizānes dzejoļos var ceļot. Var atpazīt Klusuma kapelu Helsinkos, netālu no autoostas, viesnīcu apraksti, Ventspils jūrmala. Inga Pizāne to visu dokumentē precīzi, tāpēc neizbrīna ieraksts viņas biogrāfijā, ka dzejniece raksta arī prozu. Šobrīd top garāks prozas darbs, ir pabeigti arī vairāki stāsti.