Dzejnieces, tulkotājas Ārijas Elksnes sniegto interviju, dzejas lasījumi, publisku runu ieraksti no Latvijas Radio fonotēkas.

Latvijas Radio fonotēka sniedz mums brīnišķīgu iespēju: sarunāties ar personībām, kuru domas, klātbūtne, darbošanās veidojusi pasauli, kādu to mūsu paaudze saņēmusi mantojumā. Sarunāties – nu varbūt ne gluži nepastarpināti, tomēr ar ieraksta starpniecību varam dzirdēt šo personību balsis. Jo lielākoties, pagātnē lūkojoties, mēs par to cenšamies izteikt kādu spriedumu, uzņemties runāt viņu vietā, un tas nebūt nav ģeķīgi, tā veidojam sava laika, savas paaudzes pieredzi. Taču reizēm gribas, šodienas raidījuma personības, dzejnieces Ārijas Elksnes vārdiem runājot “kaut ko no tīra mazliet”. 

Nākamās četras nedēļas raidījumos Augstāk par zemi skanēs pirms vairākiem gadu desmitiem tapušu interviju un raidījumu fragmenti. Šodienas raidījumā ar dzejoli “Nenoziedēt” dzejniece jau sevi pieteica pati - Ārija Elksne.

Skan fragments no intervijas, kas tapusi, atzīmējot Ārijas Elksnes 50 gadu jubileju 1978. gadā, kad patiesi iznākuši kopumā jau10 dzejoļu krājumi. 70. ir Ārijai Elksnei īsti ražīgs laiks, 1978. gadā vien, kad tapusi šī saruna, iznāk krājums “Mājupceļš” un “Vēstules tālajai zvaigznei”, apcere par Solveigas un Pēra Ginta smeldzīgo mīlestību. Radio arhīvā glabātajā rullī vienkopu ir trīs raidījumu fragmenti, blakus Ārijai Elksnei, šai ierakstu kopā savu piecdesmitgadi atzīmē arī dramaturgs Gunārs Priede, viņa lugās ir minēts Ārijas Elksnes vārds, bet ne tai glaimojošākajā sakarā. Ārijas Elksnes dzejoļu krājums Priedes lugu varoņu mājās ir mietpilsoniskuma pazīme. Trešais jubilārs ir tobrīd jau notikušais Tots no Raiņa “Spēlēju dancoju” - aktieris Harijs Liepiņš. Arī ar šo faktu un personību iespējams vilkt paralēles, Ārija Elksne intervijās jūsmo, dzejā komentē Raiņa dzeju, tajā rodamo cildenumu, virsotņu mēroga domāšanu.

Fragments no raidījuma Dzīves ritmi mūzikā. Muzikoloģe Daigas Mazvērsīte 2018. gada februārī raidījumu veidoja, sagaidot Ārijas Elksnes 90. jubileju.

Bet nu veiksim lēcienu laikā, 1962. gada ieraksts. Ārija Elksne ir pagaidām tikai viena dzejoļu krājuma autore, viņa ir asistente Rīgas Medicīnas institūta Bioloģijas un mikrobioloģijas katedrā. Interesants ir arī intervijas jeb reportāžas tapšanas iemesls. Var likties amizanti, bet pievērsiet uzmanību, kā 1962. gadā ar tā laika tehnikas iespējām žurnālisti tomēr centās intervijās ieviest reportāžas noskaņu.

Šis ir vēl viens fragments no jau skanējušās Ārijas Elksnes 50 gades jubilejas raidījuma intervijas.

Arī 2020.gada februārī, svinot dzejnieces 92. dzimšanas dienu, raidījuma Kultūras Rondo sarunā jautājums par Ārijas Elksnes atstāto mantojumu tika formulēts – vai tā ir sieviešu dzeja? Vai Ārija Elksnes ir kādas tradīcijas latviešu literatūrā aizsācēja? Literatūzinātniece Ieva Kalniņa centās ieskicēt pagājušā gadsimta 50. gadu literatūras kontekstu.

Pēckara gados literatūra pildīja propagandas mērķus, un vienlīdz revolucionāras tolaik bija Gunāra Priedes lugas, kas atšķirīgā veidā centās runāt par sava laika cilvēku, gan arī Ārijas Elksnes, arī viņas dzejnieču paaudzes – Lijas Brīdakas, Olgas Lisovskas - sievišķā, intīmā dzeja. Arī 70.gados tapušajā intervijā var saklausīt tādu kā atvainošanos, apzīmējumam “sieviešu dzeja” tiek piešķirta nicinoša, nevis uzdrošināšanās krāsa. Lai gan tieši 70. gados estrādes mūzikā ieskanas skaistas, brīvas, pašpārliecinātas sieviešu balsis – Nora Bumbiere, nupat dzirdētā Margarita Vilcāne.

Iespējams, iedomu, ka Āriju Elksni lasa tikai sievietes, vispārliecinošāk kliedē tieši fakts, ka Ārija Elksne ir visu žanru mūzikā – no Raimonda Paula līdz Paulam Dambim, Pēterim Vaskam – daudz komponēta dzejniece, un viņi taču ir lasījuši šo dzeju.

Latvijas Radio arhīvā, klausoties pagājušā gadsimta 70.gados skanošo, tam laikam ļoti mūsdienīgo raidījumu – literatūras radio žurnālu “Pegazs”, var pārliecināties, ka arī tajā Ārijas Elknses dzeju regulāri recenzē vīrietis – Radio kolēģis, pats arī rakstnieks, literatūrkritiķis Reinis Ādmīdiņš. Viena no interesantākajām intervijām ar dzejnieci Āriju Elksni 1978. gadā ir viņa veidota.

Dzied Māra Upmane Holšteina, ieraksts no 2014. gada Latvijas Radio 5 labdarības maratona. Dziesmas ar Ārijas Elksnes dzeju joprojām tiek komponētas, dziedātas, iespējams, ka mūzika arī ir tā, kas pamaina šo dzejas rindu nesarežģīto ritmu, kas reizēm liek vīpsnāt par Ārijas Elksnes pielietojamo dzeju, vecmodīgumu, un no jauna palīdz saklausīt dzejas emocionālo lādiņu.