Lietuviešu rakstnieces Kristīnas Sabaļauskaites nesen iznākušais romāns “Pētera imperatore” no jauna uzjundījis minējumus un strīdus par Bībeles latviskotāja Ernsta Glika audžumeitas Martas Skavronskas dzīvi. Vai Marta bija latviete? Vai viņa prata lasīt un rakstīt? Kas viņā bija tik īpašs?

Gluži neticamais Martas Skavronskas, vēlāk – cara Pētera I sievas un Krievijas imperatores Katrīnas I dzīvesstāsts, neliek mieru vēsturniekiem, un vienkārši – interesentiem, nu jau gadsimtiem. Tā bija sensācija 18. gadsimta Eiropā, Voltērs, tiesa, jau pēc viņas nāves, aprakstīdams Martas dzīvi, nosauc to par Pelnrušķītes augšupejas stāstu. Interesi par Martu uzjundī nupat latviski iznākušais lietuviešu bestselleru autores Kristīnas Sabaļauskaites romāns “Pētera imperatore”. Tajā rakstniece Martas izcilību saista ar viņas lietuvisko izcelsmi, pie kam piederību lietuviešu bajāru kārtai. Protams, mēs, Martu Skavronsku, kā Bībeles latviskotāja Ernsta Glika audžumeitu, uzskatām par savējo, jo īpaši trimdas sabiedrība. Vēsturnieks Edgars Dunsdorfs pagājušā gadsimta vidū attīstīja hipotēzi, ka Martas tēvs varētu būt bijis latvietis, zviedru Vidzemes karavīrs Stepiņš Krauklis.

Igaunijas Nacionālās operas valsts simtgades plānos ir Tomasa Edura balets, kas pavisam drīz apgalvos, ka Krievijas Katrīna nāk no igauņiem.

Raidījumā Augstāk par zemi uzmeklējam Latvijā nopietnus pētniekus, kas iedziļinājušies Martas Skavronskas dzīvesstāstā. Stāsta ar atsaucēm pamatota, sākotnēji žurnālā “Karogs”, šobrīd internetā pārpublicētā raksta “Ķeizariene Katrīna I jeb Kādu senu laikmetu un neparastu stāstu atceroties” autors, vēsturnieks Aldis Upmalis. Un teātra zinātniece Guna Zeltiņa, kura par Martu Skavronsku, vēlāko Katrīnu I ir uzrakstījusi lugu.

Fragmentus no Kristīnes Sabaļauskaites grāmatas “Pētera imperatore”, Gundars Āboliņš lasa raidījumā “Radio mazā lasītava”.

Skandāls izceļas, kad Marta Skavronska, kalpojot Gliku ģimenē, ir gaidībās. Dauts vaino Gliku ģimenes vīriešus – Ernstu Gliku vai viņa vecāko dēlu Kristiānu. Gliks savukārt, netikumībā apsūdz savu priekšnieku, kuram jau iepriekš bijusi sieviešu mīlētāja slava. Apsteidzot notikumus, kad Marta Skavronska kļūst par Katrīnu I, viņas radi – divi brāļi un divas māsas, balstoties uz Bestuževa ziņojumi, tiek uzmeklēti, nosūtīti uz Pēterburgu, izdevīgi apprecināti. Tas, kas pārsteidz, ja reiz patiesība ir noskaidrota, atzīta un nostiprināta, kamdēļ vēl joprojām paralēli pastāv arī citas Martas Skavronskas izcelsmes versijas? Ka patiesībā viņa dzimusi Rengā Igaunijā, un Martas tēvs bijis zviedru armijas pulkvežleitnants grāfs Rozens? Vai – Marta bijusi Vidzemes barona Alvendēla ārlaulības meita? Vai, jau pieminētā, Krievijas galma popularizētā versija, par izcelšanos no lietuviešu Skavronsku dižciltīgās dzimtas?

Tikai pirms gada iznāca Ingas Žoludes un Tīta Aleksejeva grāmata “Livonijas debesis” - igauņu un latviešu rakstnieka versija par Martas Skavronskas dzīvi. Arī tās lasījumus varat meklēt “Radio mazās lasītavas” arhīvā. Ingas Žoludes stāsta centrā ir Martas attiecības ar rakstīto vārdu, rakstniece respektē vēsturnieku vairākuma versiju, ka Marta rakstīto vārdu tomēr nav pratusi, taču mūsdienu cilvēkam varbūt grūti šo niansi aptvert – tas neliedzis attīstīt skaistuma izjūtu, arī lasītnepratējs varētu būt spējīgs novērtēt Dieva vārda valodas skaistumu, uzklausot tapušo Bībeles tulkojumu Gliku mājās vai baznīcas dievkalpojumos.

Pie Glikiem Alūksnē, toreizējā Marienburgā, Marta dzīvo līdz 15 gadu vecumam, 1702. gadā tiek izdota par sievu zviedru dragūnam Johanam Krūzem. Laulība ilgst nedēļu, tā kā ir sācies Lielais Ziemeļu karš, Krūzes pulks dodas uz Rīgu, pazūd bez vēsts. Marta atgriežas pie Glikiem. Šai pašā 1702. gadā Marienburgas cietoksni aplenc krievu karaspēks grāfa Borisa Šeremetjeva vadībā. Par krievu karagūstekni kļūst arī Marienburgas prāvests, Bībeles tulkotājs Ernsts Gliks ar ģimeni, kurš, starp citu, jau Alūksnes periodā esot ar kāda krievu mūka palīdzību uzsācis Bībeles tulkošanu no baznīcslāvu valodas krieviski.

Iedomāsimies situāciju: pie karavadoņa Šeremetjeva tiek vesti gūstekņi, viņam dienā jāpieņem neskaitāmi lēmumi. Kas Martā bija tāds, kas lika viņu pamanīt pūlī? Alekseja Meņšikova attieksme pret Martu tiek raksturota kā apsēstība. Pēterim I visu mūžu ir bijušas mīļākās, kas lika viņam tieši Martu padarīt par savu sievu un līdzvaldītāju? Es domāju, ap to galvu ir lauzījuši itin visi, kas iepazinuši šo dzīvesstāstu. Kas Martā bija īpašs?

Kristinas Sabaļauskaites romāns “Pētera imperatore” stāsta par pēdējo dienu Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas I dzīvē. Pirms stāties Dieva priekšā, viņa sev uzdod jautājumu – kas īsti viņa ir? Bārene Marta Skavronska? Piederīga savu aizbildņu – Veselovsku vai Gliku ģimenēm? Zviedru dragūna sieva? Kristīta pareizticībā kā Katrīna Mihailova, proti – bezvārda Katrīna, jo “Mihailovs” bija segvārds, ko pats Pēteris I pieņēma, kad ceļoja inkognito? Par Krievijas impērijas ķeizarieni Katrīna I kļuva 1725. gadā, kad ar vēl viena neskaidras izcelsmes karavadoņa, kņaza Meņšikova atbalstu guva virsroku pučā, kas izcēlās pēc Pētera I nāves.

Iecerēts, ka nākamgad režisore Dita Balčus iestudēs Gunas Zeltiņas sarakstītu lugu, tās pirmizrāde plānota Alūksnē, netālu no vēsturiskajām vietām, kur norisinājušies Martas Skavronskas dzīves notikumi. Taču tālāk paredzēts, ka izrāde varētu ceļot pa Latvijas atjaunotajām pilīm un muižām.