Latviski iznākusi norvēģu psihoterapeita un publicista Finna Skorderuda darbs "Nemiers", kas ir aizraujošs ceļojumu piezīmju, kultūras pieredzes komentāru, kā arī sarunās ar pacientiem gūto atziņu apvienojums.

Grāmata skaidro modernā cilvēka dzīvošanas grūtību cēloņus, taču autors savu pacientu pieredzes ne vienmēr uzlūko kā medicīniski ārstējamas diagnozes, drīzāk kā dzīvošanas prakses, kurās ir sava iekšēja loģika un stratēģija. Grāmata izdota 1998. gadā, jaunu kontekstu tai radījusi nesenā pandēmijas pieredze, kurai pēcvārdā pievēršas psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs.

Iemesls, kāpēc Latvijā varētu būt pazīstams tās autora – norvēģu psihiatra un rakstnieka Finna Skorderuda vārds, ir mazliet amizants. Arī Latvijā tika rādīta Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Berlīnē par labāko Eiropas filmu atzītais Tomasa Vitenberga darbs "Vēl pa mēriņam". Scenārija idejas pamatā bija nedaudz pārprasts, it kā Finna Skoderuda izteikts apgalvojums, ka cilvēks jau piedzimst ar puspromili asinīs par maz laimīgai dzīvei. Taču šis anekdotei līdzīgais pārpratums, liecina par ko citu – vai Latvijā jūs zināt daudz psihoterapeitu, kuru teicieni folklorizējas?

Latvijā mūsdienu folklorai vielu dod vecas filmas, mūsu sabiedrībā citējamas autoritātes mēdz būt pavāri. Finns Skorderuds godam ir iekarojis cieņu Norvēģijā tikt uzklausītam un citētam. Viņam nenoliedzami piemīt rakstnieka talants, kā arī spēja izkāpt ārpus savas profesijas robežām, ārkārtīgi aizraujoši runāt par modernā cilvēka psihes traucējumiem saistībā ar literatūras klasiku, kultūras tradīcijām. Un tagad mums ir iespēja par to pārliecināties, jo “Valodu māja” latviski izdevusi viņa darbu “Nemiers”. Idejas autors ir “Valodu mājas” līdzdibinātājs, izcili latviski runājošais norvēģis Snorre Karkonens Svensons.

Grāmata iznākusi Daces Deniņas tulkojumā, un arī viņai es uzdodu šo pašu jautājumu – kura no grāmatas daudzajām tēmām iekaroja viņas interesi?

Vēl viena mūsu sarunas tēma – saikne starp psihisku slimību aprakstiem un literatūras klasiku. Pagājušā gadsimta sākumā psihoanalīze atklāja, ka cilvēku ir iespējams izārstēt sarunājoties. Tas ir ne tikai atvieglojums, ko cilvēks izjūt izstāstot, valoda var neapzināti signalizēt par viņa pasaules uztveri, domāšanas kļūdām. Valoda arī rada saikni starp cilvēkiem. Valoda spēj iedvesmot. Šai darbā citēti – Francs Kafka, Tomass Bernhards, Fernands Pesoa, Sūzena Sontāga, pateicoties tulkotājiem, gandrīz visus šos autorus varam lasīt arī latviski. Taču tas ļauj apjaust arī to, cik sarežģīts šai gadījumā ir bijis tulkotājas – Daces Deniņas – darbs.

Trešais sarunbiedrs raidījumā gan ir psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs. Arī viņš, līdzīgi kā Finns Skoderuds ir ne tikai psihoterapeits, bet ir rakstnieks. Raidījuma sākumā sarunu ar viņu mēs sākām tieši ar šo daudzplākšņainību. Katrs valodas vārds ir miljoniem saišu sasaistīts ar miljons citām lietām. Arī lasītāju var vadīt vienlaikus ļoti dažāda motivācija – tā var būt gan profesionāla interese, gan personiska lasītāja aizrautība. Un tieši šī nepieciešamība paturēt prātā visus pieļāvumus, vismaz manā lasītājas pieredzē, arī bija tā, kas sēja patiesu nemieru.

Prieks, ka latviski grāmata iznākusi arī vizuāli ārkārtīgi skaista, dizainu veidojusi Ilze Kalnbērziņa-Prā, izmantotas Ernesta Kļaviņa ilustrācijas. It kā noslīdējušie lappušu numuri, votu - reiz izveseļošanās gadījumā pie svētbildēm likto kāju un roku atveidi, kā arī karikatūrām līdzīgi apspēlētās mūsdienu cilvēka dzīves nepieciešamības, noskaņo uz radošumu un atvērtu prātu arī teksta baudīšanā.

Protams, iedvesmots dizains prasa finanšu līdzekļus, vēlme izdot grāmatu tādu, kādu pašiem to gribas ieraudzīt, paildzinājusi latviskā varianta tapšanu.

Finns Skorderuds raksta, ka reizēm medicīna kalpo kā patvērums cilvēkam, kuram nav izdevies atrast vietu savā kultūrā vai laikmetā. Ejot pie ārsta, tu vari vairāk domāt par sevi, drīksti atzīties, ka tavas sajūtas neatbilst kādiem kopējiem vēstījumiem.