Garlībam Helvigam Merķelim 250 - ielūkojamies žurnālista, publicista, literatūrkritiķa dzīvei un darbiem veltītās starptautiskās konferences atklājumos, kā arī izstaigājam šobrīd Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatāmo izstādi "Sapere aude! Uzdrīksties zināt! Garlībam Merķelim 250” kopā ar tās kuratori,  Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas rokrakstu un reto grāmatas nodaļas vadītāju un šīs izstādes kuratori Aiju Taimiņu.

Aizritējis rakstnieka un publicista, „Latviešu” autora un latviešu tiesību aizstāvja Garlība Helviga Merķeļa 250 jubilejas gads. Viņš dzimis 1769. gada 1. novembrī, kā sestais no septiņiem Lēdurgas draudzes novada mācītāja Daniēla Merķeļa ģimenē. Merķeļa jubilejas svinības faktiski aizsākās jau Latvijas simtgades gadā, kad 2018.gada rudenī Latvijas Nacionālās bibliotēkas izrāžu-lasījumu ciklā "Lasām Latvijā" ietvaros notika Garlība Merķeļa darba "Latvieši" lasījums.

Pēc šiem lasījumiem iznākušajā grāmatā vēsturnieks Gustava Strenga savā rakstā izsekoja iemesliem, kāpēc laikā, kad „vācietis” latviešu pašnoteikšanās cīņās bija teju lamuvārds, Garlībs Merķelis bija pirmais no vācbaltiem, ko latvieši uzņēma kā savējo.

Vēl viens mēģinājums no cita skatu punkta palūkoties uz 1796.gadā iznākušo Merķeļa darbu „Latvieši” bija Justīnas Kļavas luga, Toma Treiņa režijā iestudēta Nacionālajā teātrī, kurā izrādes veidotāji bija mēģinājuši 18. gadsimta latviešu stāvokli samērot ar šolaiku, piemēram, bēgļu beztiesiskumu, iedomājoties, ka naivajam 26 gadus vecajam jauneklim sastāstītais varbūt bijis latviešu mēģinājums iežēlināt muižas kungus, lai saņemtu dāsnākus pabalstus.

Ir iemesls teikt, ka Garlība Merķeļa jubilejas svinības turpināsies vēl vismaz līdz 2020. gada jūnijam, jo tik ilgi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apskatāma izstāde "Sapere aude! Uzdrīksties zināt! Garlībam Merķelim 250".