Nupat iznācis  folkgrupas "Dārdi" pirmais albums. Kāds varbūt šos jauniešus būs pamanījis spēlējam Vecrīgā uz ielām, kāds uzstājamies krodziņa Ala pagrabā, kāds pamanījis TV dziedošo ģimeņu šovos. Jā, folkgrupa Dārdi ir īpaša ar to, ka tajā apvienojušies ģimeņu, kuru vecāki savulaik, deviņdesmitajos aizsāka folkloras kustību Latvijā bērni. Un arī šajā diskā ar nosaukumu „Stipri vārdi” izvēlētas dziesmas, kas vienoja Atmodas gados, iemācītas kopdziedāšanas apļos, šobrīd jau pārmantotas ģimenēs.

Taču "Dārdu" izpildījumā labi zināmās dziesmas apaugušas ar folkloras izpildījumam netradicionāliem mūzikas instrumentiem, likti klāt jauni vārdi no bagātīgā tautas dziesmu pūra, un droši var teikt, ka folkgrupas "Dārdi" skanējumā dzirdama arī katra dalībnieka muzikālā pieredze. Kopā viņi ir astoņi, bet Latvijas Radio studijā, atnākuši trīs - Kalvis Vītols, Aisma, Rihards Valteri, un viņu mazā meitiņa Ronja. Viņi dzīvo Druvienā, un tur meklējami arī "Dārdu" pirmsākumi.

Iespējams, stāsts par folkgrupu "Dārdi" jāsāk, atkāpjoties tālākā pagātnē. Kad tikko nodibinātājā brīvajā Latvijā Vītolu ģimene nopirka mājas Druvienā, pārcēlās kopā ar bērniem dzīvot mežu vidū, un pamazām sāka audzēt savu Druvienas cilti.

Varbūt tieši tas mani emocionāli piesaistīja visvairāk folkgrupas "Dārdi" dzimšanas stāstam. Jo es atceros dziesmas, ko atrodu viņu debijas albumā, atceros sajūtas, ar kādām es, kuras jaunība un personīgā atmoda sakrita ar valsts Atmodu, tās dziedāju, un uz ko mēs visi kopā cerējām. Folkgrupa "Dārdi", skaļi skanēs, bet ir tā laika sapņu piepildījums. Jauni cilvēki, kas izauguši brīvā Latvijā, kuriem bijusi iespēja apgūt čella spēli, kas tik lieliski Jāņa Ausminta Vītola izpildījumā ieskanas dziesmās,  mūzikas skolās, apgūt kokles spēli folkloras kopā, radoši darboties folkloras nometnē.