Ir tādas izdaudzinātas Jāņu svinēšanas vietas. Vidzemē tādas zinu divas: Cēsu novada  Amatas pagasta “Ruķeļos” pie Dainas un Jura Zalāniem, un podnieku Baibas un Eināra Dumpju sēta Madonas novada Mētrienas pagasta “Brīvniekos”.

Tam ir savs izskaidrojums. Zalāni vada kultūras menedžmenta centru “Lauska”, kas nu jau otro gadu desmitu ik pa laikam izdod etnomūzikas jaunumu apkopojumu mūzikas izlasē “Sviests”, kā arī rīko Valmiermuižas etnomūzikas festivālu. Dumpji ir podnieki, Eināra kaislība ir uguns, kas Jāņos izpaužas augstu ugunskura krāvumu veidošanā, bet Baiba sevi sauc par podniecības arheoloģi. Baiba ir tā, kas pirmā aizsāk Jāņu ielīgošanas dziesmu. Dziesmas un arī sarunas īpatno akustiku veido Turaidas pils mūri.

Abām ģimenēm – Dumpjiem un Zalāniem – ir kopīgi draugi folklornieki, turp dodas tuvu un tālu braukuši muzikanti, senatnes pētīšanā ieinteresēti ļauži, kas tad laikam jau Jāņu svinēšanu padara tik īpašu.  Abas ģimenes atradušas veidu, kā uzturēt ritmu, uzņemot kopīgos draugus vai pienācējus. Jāņi katrā no sētām tiek svinēti trīsgadu ciklā, vismaz vēl pavisam nesen tā bija, Vidzemē bija izveidojies tāds kā trijstūris.

Gan Daina un Juris Zalāni, gan Baiba un Einārs Dumpji kā savu īsteno Jāņu svinēšanas datumu izvēlējušies 23. jūniju. Parasti jau pirmsjāņu dienas visas sanākot piepildītas ar kādiem pasākumiem, taču svinību datums ir 23. jūnijs. It kā jau – tad kad visi, bet arī – tad kad visi – nav vērtējams par knapu.

Ir tādas izdaudzinātas Jāņu svinēšanas vietas. Ar "Ruķeļu" un "Brīvnieku" saimniekiem, Zalāniem un Dumpjiem, saruna raidījumā Augstāk par zemi.