Latvijas Bībeles biedrība pirmkristīgo tekstu sērijā laidusi klajā jaunu izdevumu “Didahē jeb Divpadsmit apustuļu mācību”. Grāmata ietver 1. vai 2. gadsimtā tapušu tekstu, kas ir būtisks avots izpratnei par pirmkristietību. Tajā atrodamas ētiskas atziņas, ziņas par kristību un svētā vakarēdiena praksi un citiem pirmkristiešu dzīves aspektiem.

“Didahē” latviešu valodā tulkojis luterāņu mācītājs un teologs Edgars Jundzis 1969. gadā, grāmatas iznākšana vienlaikus liek atcerēties arī tos drosmīgos cilvēkus, kuri gādāja par teoloģijas attīstību Latvijā padomjlaikā.  

“Didahē jeb Divpadsmit apustuļu mācība” ir Latvijas Bībeles biedrības izdotās pirmkristīgo tekstu sērijas jaunākais izdevums. Raidījumā Augstāk par zemi jau skanējuši stāstis par sērijas iepriekšējiem izdevumiem – “Jēkaba protoevaņģēliju”, “Pāvila darbiem”, “Barnabas vēstuli” un citiem.

“Didahē” ir viena no senākajām liecībām par kristietības pirmsākumiem, teksts datējams ar 1., 2. gadsimtu. Taču šī teksta tulkojums latviski ir arī liecība par tiem drosmīgajiem un nelokāmajiem cilvēkiem, kuri Latvijā uzturēja dzīvu teoloģijas kā zinātnes attīstību, arī tam gaužām nelabvēlīgos laikos, kad Latvija bija Padomju Sociālistisko republiku saimē, un no pārējās pasaules nodalīta ar “dzelzs priekškaru”.

“Didahē jeb Divpadsmit apustuļu mācības” tulkojums tapis 1969. gadā, un tulkojumu veicis Jaunpiebalgas luterāņu draudzes mācītājs, Evaņģēliski luteriskās baznīcas Akadēmisko teoloģisko kursu mācību spēks – docents, tad ārkārtas profesors Edgars Jundzis.

Saruna ar  Latvijas universitātes Teoloģijas fakultātes profesoru un  Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretāru Valdi Tēraudkalnu un luterāņu mācītāju, Didahē tulkojuma zinātnisko redaktoru Aleksandru Biti.

Didahē jeb Divpadsmit apustuļu mācības latviskojums ir bijis pieejams arī līdz šīs grāmatas iznākšanai – viens latviskojums ir publicēts “Biblos” interneta vietnē, Edgara Jundža tulkojums 1994. gadā tika publicēts žurnālā “Ceļš”.

Edgara Jundža personība nav tikusi aizmirsta. 2007. gadā notika konference “Edgars Jundzis – teologs, valodnieks, pētnieks … un”, atklājot viņa dzīves gājuma dažādās šķautnes. Dzimis 1907. gadā Igaunijas pierobežā Valkas apriņķa Omuļu pagasta “Kalnamiciņu” mājās pušelnieka deviņu bērnu ģimenē. Apbrīnojamā kārtā viņam izdevies tikt pie labas izglītības – vidusskola Rīgā, paralēli maizi pelnījis koku fabrikā un kā drēbnieks. Beidzot Latvijas Universitātes teoloģijas fakultāti abiturienta Edgara Jundža zināšanas ir tik izcilas, ka eksaminācija komisija nolemj viņu atbrīvot no gala pārbaudījumiem.

Edgars Jundzis visu mūžu kalpojis kā mācītājs. Arī pēckara gados, kad daudzi mācītāji, piemērojoties politiskajai sistēmai, pārkvalificējās. Līdz  1951. gadā tiek safabricēta politiska krimināllieta. Tai par ieganstu ir Lielās Oktobra revolūcijas gadadienai par godu 1950. gada 5. novembrī Doma baznīcā pēc arhibīskapa uzaicinājuma noturētais sprediķis. Tiesātājiem tā arī neizdevās safabricēt pierādījumus pretpadomju aģitācijai, taču mācītāju notiesāja par pretpadomju literatūras glabāšanu – pāris Ulmaņlaika preses izdevumiem. Četrus labošanas darbu nometnē Vorkutā pavadītos gadus Edgars Jundzis pavada garīgi rosīgi. Viņš apgūst valodas, sapņo par universālas valodas – univalodas radīšanu, apsver doktora darba teoloģijā tēmu.