Sarunu cikla ar mākslinieci Ievu Jurjāni noslēgumā viesojamies viņas darbnīcā Pārdaugavā, kur top jauni portreti izstādei “Gals. Sākums. Turpinājums”, kas novembrī būs skatāma Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī.

Izstādei pietrūkst vēl viena portreta: Ievas Jurjānes pašportreta. Cikla noslēdzošajā raidījumā atgriezīsimies pie agrākajās sarunās uzvirmojušiem jautājumiem, kā arī iezīmējam pašas savu vietu šai sarunu iezīmētajā telpā.

Ievas Jurjānes darbnīca Pārdaugavā atrodas cara laika Rīgas koka ēkā, kuras fasādē un trepju telpā joprojām saglabājies pārsteidzoši daudz koka detaļu. Ievas Jurjānes darbnīca izbūvēta bēniņos, baltās sienas, jumta logu gaisma kontrastē ar zemdarbnīcas esošā dzīvokļa ēnu spēlēm un krāsām.

Mani darbnīcā interesē izstādei “Gals. Sākums. Turpinājums” no jauna tapušie portreti, un tie patiešām ir - darbnīcas centrā, pagaidām gan vēl pagriezti pret sienu. Taču nevaru nenovērtēt arī Ievas scenogrāfes ķērienu, kas skaidri sajūtams katrā darbnīcas jumta liekuma izveidotajā telpas kabatiņā. Pie viena no jumta balstiem trīs dūraiņi. Bez sākuma un gala, bez konteksta. Taču vilina acis savā krāsainībā, valkāta cimda garšīgajā materialitātē.

Arī gaidāmajā izstādē Daugavpilī Ievai Jurjānei ļoti būtiska ir telpa, iespēja izpausties kā savas izstādes iekārtotājai. Pandēmijas piesardzība bija aizkavējusi nodomu jau pavasarī doties apskatīt izstādes telpas, beidzot tas ir noticis.

"Man ir jāuztaisa vēl viena bilde, kas ir tāda atslēgas bildes, kas ir pašportrets," jau rezumējot sarunu, atvadoties nosaka Ieva Jurjāne.

… un es pie sevis nodomāju, ka šajā gadījumā sarunu sadaļu, kas, topot izstādei "Gals. Sākums" ir daļa no mākslinieces metodes, no darba tapšanas, esam veikuši mēs visi kopā šajā saruna ciklā.