Vēl līdz 22. februārim Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros izstādē "Ilmārs Blumbergs. Beigas ir"  eksponēti zīmējumi un nelieli tēlniecības darbi no mākslinieka personiskā arhīva – pašportretu sērija „Tas pats” (1996–2011), kā arī zīmējumu cikls „Tenerife 2015”. Pirmo reizi izstādīts Ilmāra Blumberga pēdējais tušas un grafīta zīmējumu cikls uz 23 plaukstas lieluma rokas lējuma papīra lapām, kas tapa 2015. gada novembrī Tenerifē, kur viņš pavadīja pēdējos savas dzīves mēnešus.

Mākslinieka Ilmāra Blumberga dzīvi jau četrus gadus ierāmē gadaskaitļi 1943. gada 6. septembris un 2016. gada 18. februāris, bet par spīti izstādes virsrakstā un arī vienā no Tenerifes zīmējumiem paustajam apgalvojumam - „Beigas ir”, visi Raiņa un Aspazijas vasarnīcā skatāmie darbi nākuši no mākslinieka personiskā arhīva.  Blumbergs fonds un tā vadītājs Ilmārs Blumbergs juniors gādā, lai vismaz pāris reizes gadā joprojām notiktu Ilmāra Blumberga darbu izstādes - šajā izstādīti arī vēl neredzēti darbi.

Šo darbu skatīšanās ir arī intelektuāls darbs, meklējot zīmējumu sižetu un citēto dzejas rindu izcelsmi, ar to arī nodarbosimies raidījumā Augstāk par zemi sarunā ar mākslas zinātnieci un izstādes kuratori Anitu Vanagu un Ilmāru Blumbergu (junioru), Blumberga fonda direktoru, izstādes iniciatoru.

Ilmārs Blumbergs (juniors) saka, ka izstādes iniciatori bijuši muzeja pārstāvji, kam bijis labs kontakts ar Marinu Janaus, un tā tas vārds pa vārdam attīstījies.

Anita Vanaga norāda, ka vietai ir nozīmē un tā nav nejaušība, ka Ilmāra Blumberga pēdējie Tenerirē tapušie darbi ir izstādīti vietā, kur savukārt miris Rainis.

Ja reiz vietai ir nozīme, tad arī saruna jāiesāk ar stāstu par māju Majoros, Pliekšāna ielā 5/7. Šo māju Rainis nopirka 1926.gadā, mūža nogalē. Pirms pāris gadiem, renovāciju piedzīvoja gandrīz visi Rainim un Aspazijai veltītie muzeji – gan Tadenavā, gan Rīgā, Baznīcas ielā, gan arī muzeji Jūrmalā, Dubultos un Majoros. Tikai pirms pāris gadiem atjaunotā ēka vēl smaržo pēc koka, muzejā dizaina biroja H2E veidota moderna ekspozīcija, un patiesi, vienā no telpām akcents likts uz Raiņa un Aspazijas lugu iestudējumiem. Šī ir arī māja, kurā 1929. gada 12. septembrī Rainis mira, un 1997. gadā tas iedvesmoja mākslinieku Viktoru Jansonu, ciešā sadarbībā ar mākslinieku Ilmāru Blumbergu radīt muzeja ekspozīcijas koncepciju, kurā dažādo Raiņa un Aspazijas memoriālo muzeju vidū – ja Tadenava ir bērnības sala, Aspazijas māja stāsta vairāk par dzejnieces pēdējiem gadiem – tad

māja Majoros būtu Nāves māja, kurā iedziļināties nāves tēmā Raiņa lugās un arī viņa paša biogrāfijā. Šī ideja sastapās ar naudas trūkumu, rainistu protestiem, un tā arī nekad netika īstenota.

Muzeja priekštelpā stāv divi Ilmāra Blumberga skulpturāli veidojumi, Ēģiptes zeltā un melnā veidoti spieķi, kas sasaucas ar Raiņa "Jāzepa un viņa brāļu" scenogrāfiju. Tā ir vēl viena neīstenojusies iecere – ar šādām skulptūrām ik pēc 100 metriem iezīmēt ceļu no Majoru stacijas līdz Raiņa un Aspazijas muzejam Majoros.

Vai ir vērts rakties pagātnē, meklēt paralēles, saistību? Rainis mūža pēdējā gadā devās ceļojumā uz Ēģipti, Jāzepa vietām. Ilmārs Blumbergs pēdējos mēnešus pavada Kanāriju salās, Tenerifē, arī tās ainava atšķiras no Latvijas ainavas ar askētismu – klintis un cipreses. Vai šī Tenerifē tapusī zīmējumu sērija, kurā atkārtojas dzīves sākuma un beigu motīvi ir sasaistāma ar neīstenoto Nāves mājas ideju. Vai bija kādi īpaši apsvērumi, kas vadīja izstādes organizatorus, izvēloties Raiņa un Aspazijas vasarnīcas augšstāva telpai tieši šos darbus?

Ja Ilmārs Blumbergs juniors uzskata, ka informācija par tēva dzīvi, pašportretu vai pēdējās zīmējumu sērijas tapšanas laikā notiekošo skatītājam ir lieka, arī mums atliek paļauties tikai uz acīm redzamo. Ieejot muzejā, skats atduras pret diviem Ilmāra Blumberga veidotajiem spieķiem. Garš gaitenis aizved uz tālāko telpu, bet mums jāpagriežas pa kreisi, vasarnīcas plašāko telpu. Te Ilmāra Blumberga pašportretu sērija „Tas pats”, tapusi gandrīz piecpadsmit gadu garumā.

Tālāk ceļš ved uz Raiņa un Aspazijas mājas augšstāvu, kur izstādīti nelieli zīmējumi un arī dažas skulptūras. Tās ir raupja materiāla nenosakāmas formas veidojumi un iesākumā tās var noturēt par kādām betona atlūzām vai dabas iežu paraugiem, ieskatoties var pamanīt, ka tās tomēr ir cilvēka roku darinātas, un gludās virsmas kalpo par pamatu zīmējuma līnijai.

Izstāde „Beigas ir” tapusi ar Ilmāra Blumberga izstāžu ilggadīgā mecenāta "Baltic International Bank" atbalstu, pateicoties šim atbalstam iznācis arī Tenerifes zīmējumu sērijas katalogs.

Tenerife 2015, pēdējo zīmējumu sērija, 23 grafīta un tušas zīmējumi uz plaukstas lieluma rokas lējuma papīra, daudzi no tiem papildināti ar kādu frāzi, saīsinājumu vai vārdu atkārtojumu. Skatītājs, ja vien tam ļaujas, tiek izaicināts intelektuālai spēlei,

minēt, kādu vēstījumu ir atstājis mākslinieks. Izstādes “Beigas ir” kataloga pēdējās lapās apkopotas vēl vairākas frāzes, kas atradušās Ilmāra Blumberga darbnīcā, viņa papīros.