Dievturība un japāņu šinto – divas kultūras, divas reliģijas, kuras savu apvienojumu radušas japāņu valodas zinātāja, gida un kultūras pētnieka Uģa Nasteviča personībā. Viņš šobrīd strādā pie latviešu tautas dziesmu tulkojuma japāniski, bet nesen viņa apgādā "Puzuri" iznācis bilinguāls japāņu haiku krājums, kurš papildināts ar audiogrāmatu, tapis izdevums arī Braila rakstā.

Raidījuma sākumā izskanējušais dzejolis ir no nesen iznākušā bilinguālā krājuma “Japāņu dzeja”, tā izdevējs, atdzejotājs, raidījuma viesis un arī dzejoļa priekšā lasītājs ir Uģis Nastevičs.

“Japāņu dzejas” atvēršanas svētki pavisam nesen tika nosvinēti Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, jo “Japāņu dzeja” – tie ir veseli divi atšķirīgi izdevumi. Viens – parastajā drukā, bet otrs – Braila rakstā, ko vēl papildina audio ieraksts, kurā iespējams dzirdēt kā šos dzejoļus japāniski lasa viesstudents Daiki Kobajaši no Odavaras Japānā, bet latviešu valodā – atdzejotājs Uģis Nastevičs.

Un tā neparastā ziņa par neredzīgiem domāta “Japāņu dzejas” krājuma iznākšanu aizveda pie vēl neparastākas, daudzpusīgas personības. Uģis Nastevičs japāņu valodu apguvis pašmācības ceļā, izmantojot visai neparastas metodes, par kurām viņš pats pastāstīs sarunā.

Internetā var uzmeklēt Uģa mājas lapu, tajā atklājas vēl viena viņa kaislība, un tā ir fotogrāfēšana. Lielākoties portreti, taču galerijā ir arī aerofoto, etnogrāfija. Tas ved pie nākamā Uģa interešu lauka: Uģis Nastevičs ir dievturis. Pie kam diplomēts, pirms diviem gadiem Latvijas Kultūras akadēmijā sekmīgi aizstāvējis zinātnisko darbu kultūras teorijas doktora iegūšanai “Latviešu dievturība un japāņu šintō. Rituāli, to sakrālā telpa un tekstu salīdzinošā aspektā”.

Latvijā mēs ik pa laikam piedzīvojam kādus brīnumus saistībā ar Japānas kultūru. Arī šogad, gaidāmajos 27. Vispārējos latviešu Dziesmu un 17. Deju svētkos kopkorī stāvēs Japānas – Latvijas mūzikas asociācijas koris “Gaisma” no Japānas, nesen viņi lepni  internetā publicēja iegūto 1. pakāpes diplomu. Latvijas sniega iedvesmota dzejniece Konno Mari pārsteidz ar japāņu tanku krājumu “Sniegs”, kas grāmatā iznāca atdzejots četrās valodās, tostarparī latviešu. Un kur no vēl Ināras Kolmanes filmas “Ručs un Norie” varone, skaistajā suitu tautas tērpā! Taču līdzīgi brīnumi reizēm notiek arī pretējā virzienā, kad kāds latviešu puisis top savaldzināts no japāņu ķīnzīmēm. Tieši tā tas esot noticis ar Uģi Nasteviču.