Pēc pāris dienām apritēs 50 gadi kopš lietuviešu jūrnieka Sima Kudirkas izmisīgā lēciena no padomju zvejas kuģa uz ASV krasta apsardzes kuteri, lai lūgtu politisko patvērumu. Lietuviešu režisores Ģiedres Žickītes dokumentālā filma "Lēciens" šo stāstu izstāsta daudzšķautņaini un neviennozīmīgi. Filmas pirmizrāde Rīgā plānota 27. novembrī, ARTDOCFEST tiešsaistes filmu skatē.

Filma ir stāsts par lietuviešu jūrnieku – Simu Kudirku, kurš 1970. gada 23. novembrī veica izmisīgu lēcienu no padomju zvejas kuģa uz ASV krasta apsardzes kuteri, lai lūgtu politisko patvērumu. Pirms 50 gadiem notikušo incidentu var pārstāstīt pāris teikumos, taču tālākais Sima Kudirkas dzīvesstāsts izvērtās daudz sarežģītāks. Viņš tika izdots atpakaļ Padomju Savienībai, piedzīvoja Gulāga nometnes – sodu par dzimtenes nodevību. Notikušais vienlaikus pašiem amerikāņiem lika vēlreiz atbildēt uz jautājumu par gatavību uzņemt jebkuru bēgli, nostāju, ar ko Amerikas Savienotās valstis vienmēr lepojušās.

Sima Kudirkas vārds kļuva par simbolu, jā, arī par propagandas līdzekli, un vēl vienu sarunas līmeni Ģiedres Žickītes filmai piešķir tas, ka Sima Kudirkas stāsts tiek izstāstīts tieši tagad, kad PSRS un ASV attiecības Aukstā kara laikā jau ir kļuvušas par vēsturi, bet tajās savulaik ierautā cilvēka dzīve turpinās. Kā tapa filma, kā notiks tās izrādīšana, stāsta filmas “Lēciens” tapšanā iesaistītās VFS Films producents Uldis Cekuls.

Filmas kadri rāda ārkārtīgi labestīgu, dzīvīgu kādreizējo jūrnieku, kopš joprojām lec peldēties ezerā no laipas. Viņš stāsta, … kā jau cilvēks stāsta savu dzīvi; sāk ar bērnības atmiņām, tēvoča stāstiem par dzīvi uz lielajiem kuģiem, kas piestāj krastos, kur zaļo palmas. Arī par pēckara gados pieredzētajām represijām, nošautajiem tuviniekiem, kuru sejas Simam acu priekšā kā dzīvas līdz pat šai dienai. Filma “Lēciens” tapa kā Lietuvas, Francijas un Latvijas kopražojums.

Kas īsti notika 1970. gada 23. novembrī? Padomju zvejas kuģis bija zvejojis pie Amerikas krastiem, ignorējot jebkādas starptautiskās vienošanās par nozvejas nosacījumiem. Situācija bija jārisina, un tika panākta vienošanās par pārrunām: jūrā, netālu no Martas Vainjārd salas, satikās padomju zvejas kuģis un ASV krasta apsardzes kuģis. Tikai šoreiz vēsture tika rakstīta nevis pie pārrunu galda, izšķirošie izrādījās abu kuģu matrožu mēģinājumi draudzēties. No kuģa uz kuģi tika mesta Coca-cola, žurnāli. Kad Sima Kudirka pārlēca no vienas pasaules otrā, Vidžiland jūrnieki mēģināja viņu paslēpt.

Filmā redzami vēsturiski kadri, kuros Henrijs Kisindžers, 70. ASV valsts sekretārs, Sima Kudirkas lietu piemin ASV prezidenta Džeralds Forda bēru runā. Tas bijis patiešām pārsteidzoši, ka savu pirmo telefonisko saziņu ar PSRS diplomātu, Fords izmantojis, lai iestātos par Sima Kudirkas izdošanu. Būtiski, ka savu apbrīnu par toreizējā prezidenta rīcību, Henrijs Kisindžers, viena no ietekmīgākajām 20. gadsimta politiskajām figūrām, diplomāts un Nobela Miera prēmijas laureāts, apliecina joprojām.

Uldis Cekulis puspajokam saka, ka viņi dokumentālo filmu “Lēciens” skatītājiem piedāvās kā trilleri. Jo Ģiedres Žvickītes rakstītā scenārija sižets tieši tā arī attīstās; kārtu kārtām, ik pēc pāris minūtēm, šķietami spontānajam notikumam, uzslāņojas kāds cits vēsturisks notikums, vai personība. Vēl viens no šādiem tēmu atzariem filmas stāstā varētu būt 1978. gadā tapušais amerikāņu televīzijas seriāls, kura pamatā Sima Kudirkas stāsts, savulaik pat diezgan augstu novērtēts, ar divām "Emmy" balvām. Šobrīd šai filmai, dzīve ir sarūpējusi arī post scriptum. Sima Kudirka ir atgriezies Lietuvā, viņa sieva, kurai arī bija atļauts izbraukt no PSRS, mirusi, bērni joprojām dzīvo ASV.