Nesen iznākušais Dainas Tabūnas romāns “Raganas” apraksta mūsdienu cilvēka savādo esību: tā vienlaikus ir ļoti tehnoloģizēta, bet arī atvērta prātam neaptveramajam. Romānā aprakstītās sievietes iet savu pašatklāsmes ceļu, kurā ir arī daudz ikdienišķi atpazīstama. Vēstures stāstu pētnieks spēj ceļot laikā. Radošā iztēle ļauj lidot. Un mūsdienu protesta akcijās ir daudz līdzību ar aizliegumu apdvestiem raganu sabatiem.

Daina Tabūna šobrīd ir jau trīs grāmatu autore – pirms desmit gadiem iznāca stāstu krājums “Pirmā reize”, pagājušajā gadā – bērniem domāta grāmata “Lasis Stasis un Atlantijas okeāns”. Un rakstniece vienmēr ir pārsteigusi ar, vismaz pieaugušajiem domāto grāmatu tēmām. Savā debijas stāstu krājumā “Pirmā reize” Daina Tabūna apraksta neērtības sajūtu, kas jāizdzīvo, kad ar tevi kaut kas notiek pirmo reizi. Un tas prasa zināmu drosmi – jau nobriedušā vecumā atsaukt atmiņā neveiklas situācijas, tās izdzīvot vēlreiz, aptvert ar prātu. Taču šī apzināšanās – tā ir daļa no pieaugšanas procesa.

Un arī romāns “Raganas” ietver kādu atzīšanos – savā sievišķībā, savā ķermeniskumā, maņās. romāna “Raganas” sižeta sākumpunkts ir līdz banalitātei vienkāršs: tuvu trīsdesmitgadnieci Almu pamet viņas draugs. Sieviete, kura līdz tam gājusi dzīves ceļu, par kuru atzinīgi galvas māt varētu radi un laikabiedri:  iepazinusies ar puisi, apguvusi kopdzīvi, un tad jau laikam arī ģimene un bērni varētu būt gaidāmi. Pēkšņi paliek viena ar sevi, neatbildētiem jautājumiem, varbūt arī dusmām. Alma mēģina dzīvē saglabāt līdzsvaru, apmeklē ezotērikas koučus un pamazām jūt arī sevī mostamies līdz šim neizzinātus spēkus. Tostarp – ļaujoties sapņiem, pamanot un pierakstot savas sajūtas, pamanot tajās veselumu.

Romāna varones Almas datora mapēs iekārtotās tēmas, tālākajā sižetā pārtaps izvērstos stāstos. Romāns “Raganas” sastāv no piecām sadaļām, tām vēl ir apakšnodaļas, kurās darbojas galvenās varones Almas alter ego – sievietes citos laikos un gadsimtos. Vispār jau tas ir ļoti iedvesmojoši - domāt, ka varētu pastāvēt kāda pārlaicīga sieviešu māsība, caur sievietes ķermenisko izjūtu mūžīgo atkārtošanos, sieviete var izdzīvot gan sengrieķu dievietes, gan viduslaiku meitenes sirds noslēpumus. Vai tiešām pastāv tādi savienotie trauki?

Rakstniece un teoloģe Ilze Jansone, bija Dainas Tabūnas iepriekšējās grāmatas “Pirmā reize” korektore, un atzīst, ka joprojām lekcijās ar teoloģijas studentiem apspriež stāstu, kurā aprakstīta mazas meitenes pirmā reliģiskā pieredze. Arī romāna “Raganas” aprakstītā garīgo meklējumu pieredze teologam varētu būt intriģējošs izpētes objekts. 

Romāns “Raganas” tapis septiņus gadus, šai laikā Daina Tabūna pati iepazinusi mātišķības pieredzi, sabiedrību kopumā satricinājušās dažādas akcijas, kā, piemēram, Me too. Nozīme bijusi arī latviešu literatūrai romāna tapšanas laika kontekstam.

Manuprāt, Daina Tabūna romānā Raganas apraksta mūsdienu cilvēka īpašo būšanu, kas no vienas puses ir ārkārtīgi racionāla, saistīta ar tehnoloģijām, darba grafikiem un skaidru dzīves kārtību. Taču vaļa tiek ļauta arī tai otrajai pusei:  cilvēki tiek mudināti sarunāties, drīkst būt vāji, sava veida ceļojumi laikā ir ikvienam pieejamie vēstures stāsti, zināšanas par dažādām reliģiskām vai ezoteriskām praksēm, milzīgs pakalpojumu klāsts gādā par ķermeņa baudu un robežu izzināšanu. Alma, izzinot iespējamās pieredzes tik dažādās puses, romāna noslēgumā saņem savas jaunās patības pieņemšanu.