Mākslinieces Ivetas Vecenānes eksperimenti, strādājot ar dzintara diegu

Decembra pirmajās dienās atklās veselas divas tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes izstādes: galerijā „Apsīda” un VEF kultūras pilī. Mākslinieces īpašais iedvesmas laiks bija 2014. gads, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, šī notikuma ietvaros māksliniece saņēma pasūtījumu darināt tekstilmākslas darbus, izmantojot zinātnieku radīto dzintara diegu. Šo piecu gadu laikā māksliniece Iveta Vecenāne nogājusi garu ceļu no pirmajiem eksperimentiem līdz monumentālākiem darbiem. Baltie darbi, kuru faktūras ļauj spēlēties ar gaismu un mirdzumu, būs redzami galerijā „Apsīda”. 

Šķiet interesanti aicināt tekstilmākslinieci Ivetu Vecenāni uz sarunu tieši tagad, kad dzintara diega publicitātes vilnis jau norimis. Jo nebūt ne tik bieži māksliniekam kāds pavaicā – kas tad ir pēc tam. Pēc lielajiem kultūras projektiem, pēc ceļojumiem kopā ar saviem darbiem pa citvalstu galerijām. Kā saņemtie impulsi, iespaidi, turpinās mākslinieka darbos.

Taču sākumā atkāpe vēl soli atpakaļ. Arhitektūrā ar vārdu „apsīda” apzīmē pusapļa vai daudzstūra izvirzījumu, kāds mēdz būt baznīcu ārsienām, altāra telpas vai jomas noslēguma vietā. Galerija „Apsīda” atrodas Vecrīgā, ieeja tajā no Konventa sētas, un tā atrodas aiz Jura baznīcas, kurā šobrīd mājo Dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina muzejs, altāra sienas. Savulaik galerija tapa kā Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja daļa. Un māksliniecei Ivetai Vecenānei šī galerija ir ļoti nozīmīga, jo te viņa pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas veidojusi savas pirmās personālizstādes.

Jautāta, no kā dzimst viņas darbi, Iveta Vecenāne saka, ka cilvēki, viņu dotie impulsi, pat nejauši izteikumi ir ļoti svarīgi. Un tā arī 2013. gadā Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gaidās tapusī izstāde Romā, tur satiktie cilvēki, pavadītais laiks ir bijis kā vilnis, kas nesis pretim jaunu darbu tapšanai. Jā, tā paša dzintara mērkaķīša, zirdziņa, kurus māksliniece aprakstīja raidījuma sākumā, pārtapšana balti caurspīdīgos gobelēnos.

Šādi lieli mākslas projekti mudina domāt arī lielākos mērogos. Par dzintara ceļu no Baltijas jūras līdz Romai. Par etruskiem, kas šos amuletus nēsājuši. Un arī decembrī gaidāmajai izstādei galerijā “Apsīda” ir vistiešākais sakars ar Romā Etrusku muzejā gūtajiem iespaidiem.

"Kā centrālo darbu šai izstādei izvēlējos gobelēnu ar nosaukumu “Krelles”. Un šīs te etrusku krelles, dzintara krelles, kur visi dzintara gabaliņi ir tādi kā vienādi, dzintara krellītes, pērlītes un viena ir tirkīzzila. Man ļoti patika tā pēkšņi nesimetriski kaut kur iemest kādu vienu ne pa tēmu, teiksim, šo pērlīti. Reizēm man liekas, ka es esmu tāda pati, ne par tēmu kaut kur iemesta iekšā, nu tāda ar citādāku varbūt pasaules uztveri," atklāj māksliniece.

Taču Iveta Vecenāne nosauc vēl vienu, ne mazāk būtisku savu darbu iedvesmas avotu.

"Konkrēti par šiem gaišajiem darbiem runājot, tas bija materiāls, tā bija mana iespēja pirkt ļoti dārgus materiālus - vilnu, zīdu, kašmiru, ne gluži nedomājot par cenu, bet vienkārši šo izstādi veidoju ar budžetu. Un kad ir budžets un tu vari nopirkt materiālus, kādus vēlies, tie materiāli atbrīvo. Zelta okera lins un mohēras pavediens, kazlēnu vilniņa ir iestrādāta tāda kā tīkliņā. Šis pavediens viņš dod to mīkstumu, tādu ārpusrealitātes sajūtu," bilst Iveta Vecenāne.

Tiekos arī ar interjera dizaineri Beatrisi Lūsi. Pirmais jautājums, kā dzima pati ideja, par iespēju sadarboties dzintara audējai un dizainerei, kas prot rīkoties ar telpu un gaismu. Un dizainere atbild, ka tas bijis kopīgs lēmums, ka viņas sadarbojušās arī jau iepriekš.

Iveta Vecenāne raidījuma tapšanas gaitā ar piezīmi „varbūt noder” man pārsūta e-pastu, kurā viņai tiek paziņots, ka viņas gobelēns šajās dienās tiks dāvināts Ķīnas Tautas Republikas kultūras ministram Luo Šugan, viņa vizītes laikā Rīgā. Ķīnu interesē dzintars, Ķīnu pagājušajā gadā notikušajā izstādē ieinteresēja Ivetas Vecenānes dzintarā austie darbi, un ar gandarījumu viņa teic, ka tieši vēstniecības iegulda milzu darbu, popularizējot Latvijas mākslu pasaulē. Tīri finansiāli viņa citādi nekad nebūtu varējusi atļauties veidot personālizstādi Ķīnā prestižā mākslas galerijā.

Bet kādi darbi būs izstādīti gaidāmajā izstādē VEF kultūras pilī, ko atklās gandrīz vienlaicīgi ar etrusku amuletu un rotas lietu iedvesmoto izstādi galerijā “Apsīda”? Iveta Vecenāne skaidri zina, ka tur būs gleznojumi uz zīda, būs dažādu periodu darbi. Bet visu noteiks telpa, kas VEF kultūras pils plašajos gaiteņos un foajē vienlaikus ir sarežģīta un iedvesmojoša.

Jau pēc mūsu sarunas Iveta Vecenāne īpaši lūdz uzsvērt, ka viņai ir svarīgas ne tikai plašu publicitāti guvušās ārzemju izstādes, viņa patiesi lepojas ar savām izstādēm Cēsīs, Mālpilī, Ventspilī, Krāslavā, Madonā. Viņai ir svarīgi, ja tās notiek bibliotēkās, ka cilvēki tur dzied, pulcējas, apspriež grāmatas.