Māris Bišofs pats noliedz, ka viņa zīmējumi preses izdevumos – 1980. - 90. gados bija „Times”, dzīvojot Latvijā, tā ir „Diena”, „Rīgas Laiks”, „IR” – būtu pielīdzināmi karikatūrām. Tās drīzāk ir grafiski uzzīmētas pārdomas. Mākslinieks tagad kļuvis arī par stāstu autoru, daži no tiem ir īsāki, vairāk novērojumi vai anekdotes, daži – ar kārtīgu sižetu un stāstījumu. Lielākoties tie jau publicēti interneta žurnālā „Satori”, „Rīgas Laikā”, „Artteritory”, tagad tie savākti kopā grāmatas formātā ar nosaukumu „Dom-raxti”.

Māris Bišofs, mākslinieks ar neparastu dzīves stāstu, un neparasts arī savā mākslā.  Dzīves stāsts Mārim Bišofam neparasts ir tamdēļ, ka viņš ir viens no nedaudzajiem, kam izdevās atstāt Padomju Savienību, kas vēlāk pavēra iespēju pasaules mēroga atzinībai: 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā Bišofa zīmējumi bija gandrīz katrā žurnāla „Times” numurā. Atgriežoties Latvijā viņš ir zīmējis un joprojām zīmē Latvijas preses izdevumiem – “Diena”, “Rīgas Laiks”, “IR”. Neparasts mākslas žanra ziņā, jo viņš pats kategoriski noliedz, ka viņa zīmējumi būtu pielīdzināmi karikatūrām. Tās drīzāk ir grafiski uzzīmētas pārdomas.

Piemēram, nupat iznākušajā grāmatā “Dom-raxti’ ir zīmējums, kurā uz galda guļ grāmatas – autori ir Freids un Kafka, un to lasīšanai blakus paredzētas īpašas brilles, kurām ir teleskopiskās lēcas – viena vērsta iekšup, otra ārup. Sanāk vesels stāsts, taču vienalga tas likās pārsteidzoši, ka mākslinieks Māris Bišofs pēkšņi patiešām sācis rakstīt atzīstamas kvalitātes stāstus. Tagad tie savākti kopā grāmatas formātā ar nosaukumu “Dom-raxti”, grāmata ir bilingvāla – latviešu un angļu valodā.

Grāmatu “Dom-raxti’ varētu uzskatīt arī par mākslinieka Māra Bišofa debiju rakstniecībā. Nav slikti, debija 83 gadu vecumā. Bet – kāpēc vajadzēja mainīt radošas izteiksmes līdzekli?

Māra Bišofa pirmā izglītība ir koktēlnieks – pabeidzot Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, un interjerists – viens no pirmajiem, kurš absolvēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas jaundibināto Interjera un iekārtas nodaļu. Taču zīmētāja talants jau skolas gados ņēmis virsroku. Kopš 1963. gada Bišofs zīmējis karikatūras humora un satīras žurnālam “Dadzis”, pēc akadēmijas beigšanas, 1966. gadā, devās uz Maskavu, kur veica izdevniecību pasūtījuma darbus, veidoja grāmatu noformējumu, ilustrācijas.

Pēc tam, kad viņš bija devies prom no PSRS, Izraēlā tika publicētas Bišofa pirmās trīs zīmējumu grāmatas, sarīkotas zīmējumu personālizstādes. Divus gadus nodzīvojot Parīzē, viņa zīmējumos parādās viņa radošajā darbā tik būtiskā literatūras tēma. Māris Bišofs, kādu mēs viņu pazīstam – kā mākslinieku, kura zīmējumi papildina preses izdevumus, piedzimst pagājušā gadsimta astoņdesmitajos, kad viņš pārceļas uz Ņujorku, ASV. 

Māra Bišofa zīmējumi grāmatās iznākuši arī pēc atgriešanās Latvijā. Latvijas institūta izdotā “Mana Latvija”, divus gadus vēlāk – vēlreiz “Mana Latvija, arī”, albums “213 Māra Bišofa zīmējumi” 2008. gadā, kam sekoja 2021.  gada zīmējumu albums “444”. Vēl viens Māra Bišofa darbu izrādīšanas veids ir jau sociālais tīkls Facebook, kas dod iespēju sarunāties ar tiem, kas uztver pasauli līdzīgā veidā.

Par labāko komplimentu saviem stāstiem, ko bija izteikusi viņam pazīstama Ņujorkas izdevēja, Māris Bišofs atzinis vārdu ‘savādi’ – viņu interesē savādais. Grētas Tūnbergas pasaules glābšanas plāns, šahisti, kas simultāni galvā izspēlē neskaitāmas šaha partijas, režisori, kuri meklē aizvien asiņainākus filmu sižetus. Kādu tas iedvesmo, taču kādu, un tā arī var būt, atstās vienaldzīgu.

Mēģināšu paskaidrot, kur es atrodu šo stāstu vērtību: Māra Bišofa zīmējumi ir izzīmēti ar ļoti smalku zīmuli. Un, es domāju, ka viņa stāsti, līdzīgi kā zīmējumi – rāda kā apgūt viņa īpatno pasaules uztveres veidu, ko raksturo vērojums un līdzdomāšana.

Otrs – zīmējumu, ko mēs vienojāmies nesaukt par karikatūrām, izdomāšana, prasa pasauli tvert jau gatavos tēlos, gatavos priekšstatos, tos izspēlējot kā teātra izrādē. Viņa zīmējumu, tagad arī stāstu, it kā ikdienišķās situācijās tiek izspēlētas Šekspīra mēroga kaislības, un tiem piemīt autora paša piesauktā providence.