Ielūkojamies, kas notiek aiz dažu apmeklētājiem šobrīd slēgto muzeju durvīm. Un varbūt šīs durvis nemaz arī nav tik cieši aizslēgtas, tieši otrādi – aicinoši atvērtas, ja vien vērt tās mēģinat nevis klātienē, bet gan virtuālajā vidē. Memoriālo muzeju apvienība lepojas ar jaunu mājas lapu, kurā arī jaunas sadaļas. Viena no tām – Personību stāsti, tapušas arī digitālās izstādes un audiogids.

Memoriālo muzeju apvienību veido desmit muzeji:Krišjāņa Barona muzejs, Raiņa un Aspazijas muzejs Jūrmalā, Jasmuižā un Tadenavā, Rīgas Jūgendstila kvartālā mītošais Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Andreja Upīša memoriālais muzejs (ar ekspozīciju un izstāžu vietām Rīgā un Skrīveros), Pārdaugavas Ojāra Vācieša muzejs un Jāņa Akuratera muzejs. Tad nu arī šie stāsti Personību stāstu sadaļā cieši saistīti ar uzskaitītajiem literātiem.

Šajā raidījumā uzrunāti trīs muzeju – Jāņa Akurātera, Andreja Upīša, un Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Jūrmalā – darbinieki konkrēta iemesla dēļ. Nosauktie muzeji šobrīd strādā pie izstādes “Jaunās Latvijas valsts kultūrpolitika”. Kāda ir šo muzeju ikdiena mājsēdes laikā? Kādi jauni pētījumi un izstādes top un ko no muzejos aplūkojamā iespējams piedāvāt apmeklētājiem virtuālajā vidē, raidījumā Augstāk par zemi stāsta Raiņa un Aspazijas vasarnīcas galvenā speciāliste Astrīda Cīrule, Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists Arnis Koroševskis un Jāņa Akuratera muzeja speciāliste Maira Valtere.

Raiņa un Aspazijas vasarnīca

Jūrmalā ir veseli divi ar Raini un Aspaziju saistīti muzeji: Raiņa un Aspazijas vasarnīca atrodas Majoros, bet braucot garām, daudziem droši vien acīs būs iekritusi arī aicinošā Aspazijas māja Dubultos. Aspazijas māja ir aktīva arī sociālajos tīklos, regulāri piedāvājot savas telpas rakstnieku beneficēm, vēsturnieku lekcijām tiešraides kameras priekšā, šīs lekcijas un uzstāšanās var noskatīties arī vēlāk, ierakstā, Aspazijas mājas Facebook kontā.

Ziņas par Raiņa un Aspazijas vasarnīcas jaunumiem savukārt var meklēt Memoriālo muzeju apvienības mājas lapā, tur var uzzināt, ka jaunākā izstāde “Rainis un Aspazija Dailes teātrī” atklāta īsi pirms muzeju aizvēršanas – 25. decembrī.

Izstādes “reklāmas” – pēdiņās – variants bija zinātniskie lasījumi, sarunas ar Dailes teātra vēstures lieciniekiem un pētniekiem. Šobrīd tas pārtapis jau tādā kā audiogidā, Memoriālo muzeju apvienības mājas lapā, Astrīdas Cīrules balsī, papildinātā ar muzeja eksponātu fotogrāfijām, ir iespējams virtuāli izsekot izstādes “Rainis un Aspazija Dailes teātrī” stāstam. Taču izstāde nav tikai Dailes teātra vēsture. Šeit atrodama intervija arī ar patreizējo Dailes teātra māksliniecisko direktoru Viesturu Kairišu. Patreiz mājas lapā norādīts, ka izstāde “Rainis un Aspazija Dailes teātrī” Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros būs apmeklētājiem atvērta līdz aprīļa beigām. Taču muzejs gatavojas šo laiku pastiept vismaz līdz Jāņiem.

Personību stāstu sadaļā Memoriālo muzeju apvienības mājas lapā ir stāsts arī par Raini - fotogrāfijas un citāti no Raiņa jaunības dienu dienasgrāmatām, ko sagatavojusi Raiņa muzeja “Jasmuiža” vadītāja Solvita Kleinarte.

Jāņa Akurātera muzejs

Māras ezers. Jūs jau nojaušat, mēs tuvojamies Rīgas Pārdaugavai, Altonavas ielai, dzejnieku Ojāra Vācieša un Jāņa Akurātera muzeju mājvietai. Un soļu ritmos skandētā Ojāra Vācieša dzeja ir fragments no audiogida “Ojāra soļi”. Sajūtās esam Pārdaugavā, tātad - domās tuvojamies arī Jāņa Akurātera muzejam. Ja tas notiktu dzīvē, muzeja durvis droši vien mums atvērtu Maira Valtere.

Interesi aizķer izstādes nosaukums "Akurātera portrets – gleznā, fotogrāfijā un tekstā". Izstādē tiks apkopotas arī laikabiedru tekstuālas liecības, izsekots, kādos citu autoru literāros darbos prototips varētu būt bijis Akurāters. Taču viens no izstādes intriģējošākajiem stāstiem varētu būt par kādu foto albumu.

Arī par Ojāru Vācieti ir stāsts Memoriālo muzeju apvienības mājas lapā, par viņa sirsnīgajām attiecībām ar putniem. Īsti piemērots stāsts ziemas laikam, kā dzejnieks izgatavojis putnu barotavu no dēla Žaņa rotaļu autobusa, pilns autobuss bijis ar putniem! Jautāju Mairai Valterei, vai viņa sajūt, cik ļoti būtiska apkaimei ir abu muzeju klātbūtne, lai uzturētu ne tikai literātu piemiņu, bet arī vietas atmiņu?

Arī Akurātera muzejs, tik pilns ar stāstiem, ir gatavs kādreiz tos izstāstīt līdzīgā audiogida ierakstā. Tikai tēma vēl jāsatausta un jāsaprot. Bet pagaidām, kamēr uz plīts nevar vārīt ķīseli, un sagaidīt viesus, baltos priekšautos.

Personību stāstu sadaļā ir arī Jāņa Akurātera meitas, Laimas Akurāteres stāsts par slidošanu uz Māras dīķa ledus. Tas sākas ar pārpublicētu reklāmu no avīzes " Pieci Santīmi", 1928. gada 19. februāra izlaiduma: Rīgas centrā, Esplanādē notikošot ledus karnevāls, sākšoties 8 vakarā, ar uguņošanu, daiļslidotāju grupas skrējienu ar lāpām, dažādām sacīkstēm, un krāšņāko masku godalgošanu. Mūsu senči prata skaisti dzīvot! Maira Valtere saka, ka ar to stāsti par Akurātera laika Rīgu mājas lapā nebeigšoties.

Andreja Upīša memoriālais muzejs

Turpinot stāstīt Personību stāstus, dodamies uz Andreja Upīša memoriālo muzeju. Memoriālo muzeju apvienības mājas lapā ir stāsts par rakstnieka un literatūrzinātnieka dzīves mazāk zināmo daļu, par viņa kaķmīļa dabu un viņa skaisto runci Pīku.

Andreja Upīša memoriālā muzeja mājas lapā var izsekot, kā pamazām rosība šai Brīvības ielā dzīvoklī pašā Rīgas centrā pandēmijas laikā apsīkusi. Oktobrī vēl ir ziņas par klātienes pasākumiem, tad jau vairs tikai interneta tiešraides festivālā "Prozas lasījumi".

"Prozas lasījumi" 2020. gadā svinēja festivāla pastāvēšanas divdesmitpiecgadi, un pirmās tikšanās notika tieši šai Brīvības ielas dzīvoklī.

Literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis šobrīd strādā pie monogrāfijas par Andreju Upīti, tai jāiznāk grāmatu cikla par latviešu literatūras klasiķiem “Es esmu...” ietvaros. Paralēli romānu par Andreju Upīti raksta Guntis Berelis.

Vēl viena Andreja Upīša personības šķautne varētu tikt atklāta topošajā izstādē “Jaunās Latvijas valsts kultūrpolitika”. Tās veidošanā iesaistīti visi nupat uzklausītie sarunbiedri, un visi trīs muzeji – Raiņa, Akurātera un Upīša. Kas saista šos trīs tik atšķirīgos literātus? Stāsta Maira Valtere, Astrīda Cīrule un Arnis Koroševskis.

Kā šis laiks ietekmējis muzejus? Biļešu ieņēmumi, kas muzejiem deva zināmu patstāvību plānot savu nākotni, šogad izpalikuši. Daudz ko ir nācies atlikt uz nezināmu laiku. Taču šis ir labvēlīgs laiks pētniecībai un arī – stāstu stāstīšanai. Ielūkojieties Memoriālo muzeju apvienības jaunajā mājas lapā!