Muzejs “Latvieši pasaulē” veic pētījumu par pasaules latviešu politiskajām aktivitātēm trimdas gados. Top izstāde ar nosaukumu “Nyet, nyet, Soviet!” un filma “Valiant”. Pagājušā gada Latvijas valsts dzimšanas dienā Facebook notika astoņu stundu sarunu maratons – līdzekļu vākšanas akcija filmas pabeigšanai, kurā kādreizējie trimdnieki atgādināja par notikušajām akcijām un stāstīja par savām izjūtām toreiz un tagad.

Raidījuma ievadā skan fragments no topošās dokumentālās filmas “Valiant!” par Aukstā kara un “dzelzs priekškara” laika trimdas latviešu politiskajām demonstrācijām. Filmas varone patiesībā ir automašīna – “Chrysler Valiant “Slant Six” - aprakstīta ar pretpadomju saukļiem - kā “Nyet, nyet, Soviet!” un “Gorbačev, ej ellē!”.

Kad Juris Bļodnieks šādā auto braukāja pa savu dzimto štatu – Ņūdžersiju ASV, un katram, kas ieinteresējās, uzdeva kādu jautājumu, skaidroja kur atrodas Latvija, un kāpēc personīgi viņam ir iebildumi pret padomju varu, tā bija kā neliela, ikdienas politiska protesta akcija.

Kopš Aukstā kara beigām pagājuši vairāki gadu desmiti, automašīna, drusku uzpucēta, režisores Māras Pelēces filmēta, nesen atceļojusi uz Latviju, kļūstot par filmas veidotāja – muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” krājuma izmēros lielāko eksponātu.

Pagājušā gada 18. novembrī tika rīkota arī ziedojumu akcija filmas pabeigšanai, un tas bija astoņu stundu zoom maratons, kad latvieši visā pasaulē dalījās atmiņās par dalību protesta akcijās. Patiesību sakot, daudzi no šiem stāstiem iepriekš bija izskanējuši, dokumentēti, iegūluši krājumā, jo trimdas laika politiskās aktivitātes muzejs “Latvieši pasaulē” pēta jau gandrīz desmit gadus. 2018. gadā iznāca grāmata ar nosaukumu “Nyet, nyet Soviet”, šogad bija plānota tāda paša nosaukuma izstāde.

Patlaban filmas “Valiant!”pabeigšana tiek plānota 2022. gada 1. jūlijā, cerams, ka šovasar Nacionālās bibliotēkas telpas būs iespēja parādīt arī izstādi.

Raidījumā Augstāk par zemi skan gan fragmenti no jau minētā astoņu stundu zoom maratona, gan saruna ar muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” izpilddirektori Ievu Vītolu un galveno kuratori Mariannu Auliciemu.