Iznākusi žurnāla „Rīgas Laiks” autora, aizrautīga putnu un cilvēku vērotāja Rvīna Vardes debijas grāmata „Kas te notiek”. Tieši tā, nosaukums bez izsaukuma, bez jautājuma zīmes, nav pat punkts tā kārtīgi pielikts. Taču, izrādās, grāmatas autors to tā arī prot nolasīt - bez kāpjošām, krītošām intonācijām. Vēl viņš prot vērot.

Putnu vērošana un fotografēšana ir viena no prasmēm, ko viņš arī pats labprāt atzīst, taču nupat iznākusī īsprozas grāmata ļauj secināt, ka cilvēkvērošana Rvīnam Vardem padodas tikpat labi. Un pēc tam novēroto iegriezt negaidītā leņķī, sholastiskā centībā pārbaudīt visas notikuma iespējamās versijas, arī tikai fantāzijā pastāvošas, līdz sanāk tādi mazi pastāstiņi.

Grāmatas anotāciju uzrakstījusi dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode. Viņa izgudrojusi pat terminu – „absurdpratība”, „dzīves skaistuma un absurda uztveršanas spēju uzlabošanas līdzeklis”.

Par attiecībām ar tekstiem, cilvēkiem, putniem saruna raidījumā Augstāk par zemi.

Raidījuma viesis ir izdarījis visu, lai drīzāk aizsegtos, nevis atklātos. Uz grāmatas aizmugurējā vāka viņš ar sevi iepazīstina kā ar žurnāla "Rīgas Laiks" šifrētāju, publicējies "Benji Knewman", "Domuzīme", "Satori". Jā, pat izcietis sodu par paša uzrakstīto. Un pie tam atsakās atklāt savu īsto vārdu. Mums jāpaliek pie uz grāmatas vāka uzrakstītā. Rvīns Varde.

„Koāns” - tā Rvīns Varde nosauc savus īsprozas gabaliņus, tie ir dzenbudisma praksē Ķīnā un Japānā rakstīti dialogi un pastāsti, kuru jēgu ar ikdienišķu domāšanu nevar saprast. To apspriešana ar skolotāju ir daļa no budisma mācības, taču iztulkotus lielajās valodās pārējā pasaule tos iepazina un novērtēja arī kā literatūru. Pēdējo gadu laikā tieši žurnālam „Rīgas Laiks” tuvu stāvoši autori, ir rakstījuši īsprozas pastāstiņus.

Rvīns Varde slēpjas aiz vārda „šifrētājs”, raksturojot savu sadarbību ar žurnālu „Rīgas Laiks”. Šifrētājs jeb transkribētājs, tas ir cilvēks, kurš pārraksta vārds vārdā audio ierakstītās intervijas. Varbūt viņu jāsauc par žurnāla labāko lasītāju, galu galā šifrētājs vienu un to pašu frāzi noklausās vairākas reizes, pārlasa tekstu. Ja tā, tad laikam labākais žurnāla lasītājs varētu būt korektore. Taču savs pirmatklājēja prieks ir arī šifrētājam, to Rvīns Varde atzīst – izsekojot, kā attīstās saruna, dzirdēt kā tajā, piemēram, rej suns. Un tad saimnieks suni apsauc. Žurnāla lasītājs, visdrīzāk, to nekad neuzzinās.

Bez „Rīgas Laika” pieminēšanas mēs šai sarunā iztikt nevaram. Jo vairāk tāpēc, ka Rvīns Varde ir ne tikai interviju šifrētājs, bet arī rakstu autors, viņam ir pat sava sleja. „Rīgas Laika” fenomens kā tāds būtu pētījuma vērts, kā žurnāls ilgdzīvotājs, tātad – tas bijis ceļabiedrs jau uz vairākām lasošo paaudzēm.

Un mani kaitina, kad kāds saka, ka „Rīgas Laikā” neko nevar saprast. Vismaz savos pirmsākumos, man liekas, tas, ko šis žurnāls izdarīja – iedrošināja, ka filozofiju var saprast. Var sarunāties ar zinātniekiem, var lasīt viņu tekstus, un, ja tiešām neko nesaprot, tad vismaz nekautrēties to pavaicāt.