Saruna ar rakstnieci Lauru Vinogradovu, šoruden iznācis viņas garstāsts “Upe”. Jaunā grāmata ir stāsts par atgriešanos tēva mājās. Vilksim paralēles ar rakstnieces pašas pieredzi, stāstu krājumā “Lāču kalns” notikušo izlīdzināšanos ar dzimto Popi.

Laura Vinogradova raksta arī bērniem, un arī garstāsts “Upe” šķiet pašdziedinošs, tajā ir kaut kas no pasakas. Gaidot iznākam rakstnieces Adventa laika stāstu grāmatu, runāsim par brīnumiem, kas notiek, un to, ka beigas vienmēr ir labas.

Laura Vinogradova literatūrā ienāca salīdzinoši nesen, 2016. gadā uzvarēja Kurzemes Prozas lasījumos, debitēja ar bērniem domātu grāmatu par Snīpulīti no Snīpuļciema, pirmajam pieaugušajiem domātajam stāstu krājumam “Izelpas” tā paša gada nogalē sekoja “Lāču kalns”, veltījums dzimtajai Popei.

Fakts, ka rakstnieces Lauras Vinogradovas debija literatūrā, 2018. gadā iznākušais stāstu krājums “Izelpas” togad tā arī netika pie balvām, nav mazinājis pārliecību, ka Laura ir laba rakstniece.

Varbūt rakstītā iekšējā temperatūra atbilst manai, varbūt viņas valodā ir kas pasauli atklājošs, vārdu plūdumā kaut kas dziedinošs. Un arī sarunāties ar Lauru Vinogradovu man ļoti patīk, viņas atbildes ir apdomīgas, dziļas, teiktais izceļ brīžam piemirstas dzīves vērtības. “Upe” ir Lauras Vinogradovas trešā pieaugušajiem domātā grāmata.

Lauras Vinogradovas garstāsts “Upe” ir par atgriešanos. Cilvēciska apjukuma brīdī Rūta dodas uz lauku mājām. Mājām, kurās reiz dzīvojis viņas tēvs. Tēvs tagad ir miris, un pēc vecāku šķiršanās viņa viņu tā arī nav iepazinusi. Savu tēvu Jūli viņa iepazīst tagad, no apkaimē mītošo stāstiem par dīvaini, kurš ļāvis savā mājā sildīties dzīves nogurdinātajiem, vien uzstājot, ka lasīs viņiem priekšā.

Lauras Vinogradovas iepriekšējā grāmata “Lāču kalns” bija par Popi. Un lai arī grāmatā nebija nekā par atgriešanos, taču pati šīs grāmatas tapšana – tās izdevējs ir Popes aktīvistu radīta sociālās uzņēmējdarbības platforma “Pope Hope Love”, tās atvēršanas svētki notika 2018. gada Ziemassvētkos Popes muižā – izvērtās par sava veida atgriešanos.

Sociālajā tīklā Facebook, ik pa brīdim Laura Vinogradova “iemet” pa svaigi ceptam dzejolim “ventiņ’mēlē”, vēl viena liecība, ka dzimtā puse ir tuvāk nekā Rīgas ikdienā liekas.