No jau gandrīz trīsdesmit gadus Viskonsīnas universitātes (ASV) profesori Paulis un Irēne Lazdas gada sākumā brauc uz Latviju, lai izraudzītos labākos kandidātus Dr. Ainas Galējas stipendiju programmai. Šai programmā Viskonsīnas universitātē kopš 1992. gada studējuši jau sešdesmit astoņi studenti no Latvijas. Šis būs stāsts par to trimdnieku paaudzi, kas vēl saglabājusi atmiņas par Latviju, un arī izklīstot pasaulē, sekmīgi veidojot karjeru, savus naudas līdzekļus un darbu ziedo Latvijas uzplaukumam.

Paulis un irēne Lazdas ir dzimuši Latvijā, kā daudzi latvieši, viņi Otrā pasaules kara laikā devušies bēgļu gaitās. Paulis Lazda nu jau 47 gadus nostrādājis kā Austrumeiropas, Baltijas, Krievijas vēstures pasniedzējs, un pensionējies tikai nesen. Irēne Lazda savukārt ir valodniece, ilgus gadus studentiem mācījusi vācu valodu, iepazīstinājusi ar Eiropas literatūru. Kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem abi kopā vai viens no viņiem, bet katru gadu janvārī Lazdas ierodas Rīgā.

Te aizsākas stāsts par doktores Ainas Galējas izveidoto stipendiju programmu, kuras kandidātus profesori Lazdas ik gadu dodas uz Latviju izraudzīties personīgi. Medicīnas doktore, patoloģe Aina Galēja mūžībā aizgāja 2013. gadā, taču neklātienē viņa ir klātesoša šajā sarunā. Jo šis ir stāsts par labas izglītības sniegto iespēju novērtēšanu, par mecenātismu, un - par kara bēgļu pirmo paaudzi, kas savās jaunajās mītnes zemēs bija spiesti sākt dzīvi tukšā vietā, guva panākumu, un vēlāk ziedoja savas zināšanas, pūles un naudas līdzekļus, palīdzot neatkarību atkal atguvušajai Latvijas valstij veidot tās nākotni.

Paulis un Irēne Lazdas, viņi atšķiras pūlī. Skaisti cilvēki, viņu izskatā uzreiz var nojaust ko citādu, varbūt ārzemniecisku, bet varbūt arī - drīzāk tā ir izglītotu, daudz ar sevi strādājušu cilvēku stāja. Jo īpaši Paulis Lazda labprāt uzņemas būt runasvīrs, taču sarunā var izbaudīt, cik uzmanīgi Lazdas pamana, ja otrs grib ko teikt, papildina viens otru. No svešienes un vienlaikus savas zemes patrioti, nav grūti iedomāties, ka tieši šādas personības spēja dibināt kontaktus izglītības jomā 90.gadu sākumā.

Ainas Galējas stipendija ir devusi iespēju vienu gadu bez bēdu, pilnībā sedzot arī uzturēšanās izdevumus, un tas viss kopā nudien nav lēti, studēt Viskonsīnas Universitāte Oklērā. Laikā kopš stipendijas iedibināšanas, 1992. gada tā devusi iespēju 68 studentiem no Latvijas. Taču ieinteresē Paula Lazdas stāstītais, ka process noritējis abos virzienos, viņš organizējis arī amerikāņu studentu apmaiņu, došanos uz Eiropu, Latviju, lai stažētos tolaik vēl Pētera Stučkas Valsts universitātē. Un vēl daudz lielāku studentu skaitu aptvēra viņa vadītie vasaras semināri Eiropā.