Rakstniece Inguna Bauere turpina radīt uz vēstures faktiem balstītus literārus darbus par 19. – 20. gadsimta mijas latviešu kultūras darbinieku sievām. Nesen iznācis romāns „Mazā klusā sirds” par Krišjāņa Barona dzīvesbiedri Dārtu Baronu. Rakstniece pamatīgu izpēti veikusi, lai apgāztu līdzšinējo leģendu, ka Dārta, dzimusi Rudzīte, bijusi bārene. Kāpēc vispār pēc zinībām alkstošais Krišjānis Barons precējās, ja reiz lielāko dzīves daļu abus laulātos šķīra attālums, Barontēvam dienas vadot kā mājskolotājam Krievijas plašumos, kamēr Dārta dēlu audzināja Pēterburgā?

Ingunas Baueres veikums daudzu gadu garumā uzskatāms par ļoti nozīmīgu, rādot cik daudz vēl nezināmā ir it kā labi zināmu personību dzīvesstāstos. Ingunas Baueres tēma ir 19. – 20. gadsimta mija, latviešu nacionālās atmodas laika darbinieki, taču rakstniece šīs, celmlaužu pamatīguma apvītās, reizēm tīši glorificētās personības, savos romānos attēlo no ievainojamās, cilvēcīgās puses, proti, tie ir stāsti par šo izcilnieku dzīvesbiedrēm. Ingunas Baueres romānu centrā bijusi gan Andreja Pumpura, gan Kronvaldu Ata, gan Jura Neikena mājas dzīve, tagad kārta Dārtai, Doreņkai, Darjai Ivanovnai, dzimušai Rudzītei.

Dainu tēva Krišjāņa Barona biogrāfija izzināta salīdzinoši daudz, mūža nogalē, pēc atgriešanās Latvijā, 1893. gadā, latviešu sabiedrība sumina ne tikai Barontēva baltam dieviņam līdzīgo tēlu, bet arī viņa dzīvesbiedri Dārtu, kura uztur kārtību mecenāta Augusta Dombrovska iedibinātajā Burtnieku namā Vecmīlgrāvī.

Atmodas gados, par dzīvu satikšanās vietu kļuva arī Krišjāņa Barona memoriālais muzejs Rīgā, arī muzejam, pareizāk sakot, tā vadītājai Rūtai Kārkliņai, ir sava loma romāna „Mazā klusā sirds” ieceres dzimšanā, viņa klātesoša arī raidījuma sarunā.

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, Inguna Bauere sociālos tīklus izmantoja ideju zvejai, publiski uzdodot jautājumu – kura no personībām Latvijas vēsturē varētu kļūt par viņas nākamā romāna varoni. Rūta Kārkliņa nešaubījusies ne mirkli – tai jābūt Dārtai Baronai.

Ilgāku laiku Krišjāna Barona oficiālajā biogrāfijā, pieminot viņa dzīvesbiedri, valdīja uzskats, ka viņa bijusi bārene. Kā citādi izskaidrot, ka 16 gadu vecumā Dārta kļūst par kalponi Rīgā poļu muižnieka Rudņicka ģimenē. Kad Rudņicki pārceļas uz Pēterpili, viņi aicina Dārtu līdz. Rūta Kārkliņa, muzejā strādājot, jau bija noskaidrojusi, ka Dārtas māte vēl bija dzīva, kad meita nokļuva Pēterpilī, arī publiskojusi šo faktu kādā intervijā. Taču rakstniece Inguna Bauere atklāja vēl pārsteidzošākus faktus.

“Vienmēr sāku interesēties par saviem varoņiem no tā, ka es atrodu viņu dzimšanas ierakstu baznīcas grāmatā. Parasti šie ieraksti atrodas, bet ar Dārtu bija interesanti kā pēc tā, kas bija literatūras vēstures grāmatās, dzimšanas gads nesapasēja. Visur bija rakstīts 1838.gads un Limbažu draudzes grāmatā neatrodu ierakstu par Dārtas dzimšanu.

Es sapratu, ka man viņš tomēr ir jāatrod,” stāsta Inguna Bauere. “(..) Rakstot tas ir svarīgi, tādas mazas nianses, un tāpēc es domāju, lai arī, protams, visi zina, kad Dārta ir dzimusi, bet to bez ievērības nevar atstāt, ka baznīcas grāmatā nevar atrast šo ierakstu. Tad es atradu gadu vēlāk 1839. gadā. Šajā ierakstā skaidri fiksēts, ka Dārta dzimsusi ārlaulībā. Ka par tēvu ir uzdots tāds un tāds un bērniņa dzimšana ir ierakstīti ailītē, kur ir ārlaulībā dzimušie bērni un tādi pa visu baznīcu grāmatu ir tikai pāris ieraksti. Diezgan šokējoši.”

1839. gada 22. janvārī izdarīts ieraksts: neprecētai kalponei Annai Rudzītei piedzimis trešais bērns, meitiņa Dārta, ,,par tēvu tiek uzdots Pēteris Šīrs”. Tad kāpēc Barona kundzes Krievijā izdotajā pasē ierakstītais tēva vārds Jānis?

Gandrīz pusi romāna paņem šis pētījums par Dārtas Rudzītes izcelsmi, par brīvdomīgās Annas izcelsmi, par viņas sadzīvošanu ar neiekarotu vai pazaudētu mīlestību, kuras augļi ir viņas pieci bērni.

Dārta Rudzīte un Krišjānis Barons iepazīstas Pēterpilī, kurp Krišjānis Barons devies, tā arī līdzekļu trūkuma dēļ nepabeidzis studijas Tērbatas universitātē. Pēterpilī Krišjānis Barons kļūst par vienu no „Pēterburgas avīžu” dibinātājiem un redaktoru.

Rudņicku ģimene, ar kuru kopā kā kalpone Dārta Rudzīte ieradusies Pēterpilī, pēc pieciem gadiem atgriežas Rīgā, bet Dārta paliek. Kāda bija Dārtas vieta Pēterpils latviešu vidē, ka viņa vairs nevēlējās atgriezties Latvijā? Un kāpēc Krišjānis Barons, kura dzīves tiecība bija alkas pēc zināšanām, vispār vēlējās veidot ģimeni, pie kam izvēlējās rakstīt nepratēju kalponi?

"Mīlestība uz vīru bija priekš viņas svētlaimība, tikums, dzīves dzeja, mērķa sasniegšana, miers ar sevi, pasauli, atpestīšana no visa egoisma, ļaunā. Tādēļ Dārtai Baron nebija neviens likteņa sitiens dzīvē nepanesams, neviena liksta par grūtu, neviens darbs smags, neviens trūkums par lielu, ja tas bija pārvarams un ciešams priekš vīra, kuru tā mīlēja tādēļ, ka viņa to apbrīnoja," tā raksta Krišjāņa un Dārtas ģimenes draugs, jurists Jānis Kreicbergs, tiesa, raksturojot abu kopdzīvi jau otrajā mūža pusē. Krišjānis Barons ir atstājis paša rakstītas atmiņas. Interesanti, ka tajās nav ne vārda par iepazīšanos ar nākamo dzīves biedri.

Rūta Kārkliņa, Inguna Bauere, abas devās arī, kā pašas saka – svētceļojumā, šis ceļojums uz Sanktpēterburgu aprakstīts arī romāna „Mazā klusā sirds” pēdējās nodaļās. Viņas meklēja to, ko muzejos neizstāda, kas tiešā veidā neattiecas arī uz Barontēva veikumu, taču līdz sirds dziļumiem raksturo Dārtas Baronas traģēdiju, kura kā precēta sieva, taču viena, Pēterburgā nodzīvoja 17 gadus - kapsētu, kurā Dārta Barona viena apglabāja savu ļoti mīlēto, astoņu gadu vecumā no difterijas mirušo meitu Anniņu, un abus mazos dēliņus.

Rakstniece un muzeja vadītāja apmeklējā šo kapsētu, kās kapsēta daļēji ir iznīcināta, tai pāri iet ātrgaitas šoseja. Taču abas redzēja kapsētas daļu, kurā kaudzē bija sakrautas apmales no likvidētajiem kapiem. Apmales, kuru izmēri atbilst bērnu apbedījumam, acīmredzot šai kapsētas daļā tikuši apglabāti bērni, droši vien starp tiem ir arī Dārtas Baronas koptā kapavieta. Un tomēr ir fakti, kas liek domāt, ka tik ļoti viena Dārta Pēterpilī nemaz nebija. Tā ir viena arī romānā neatminētajām mīklām, kuri ļaudis Pēterpilī bija tie, kas palīdzēja Dārtai, kuru dēļ viņa nevēlējas atstāt Pēterburgas latviešu sabiedrību?

Romānu „Mazā klusā sirds” varētu saukt arī par mātes versiju. Te ir gan Annas Rudzītes, Dārtas mātes stāsts, paralēli risinās arī Eņģeles Baronas, Krišjāņa Barona mātes stāsts. Un šai sievietes jeb ģimenes versijā, skaidri parādās, ka 19. gadsimta beigās, izskolot kādu ģimenes locekli augstās skolās - tas faktiski bija visas dzimtas kopīgs darbs.