Kā klājas jaunākajai no reģionālajām koncertzālēm, Ventspils koncertzālei „Latvija”? Tās mākslinieciskais vadītājs Miks Magone, pirms nepilna pusgada stājoties amatā, neslēpa, ka reģionālajām koncertzālēm, pretēji cerētajam, nemaz nav tik viegli piepildīt zāli, jo īpaši ja ir ambīcijas audzināt publikas gaumi. Ventspils koncertzāle „Latvija” piedalās cīņā par kultūrtūrisma tradīciju dzimšanu Ventspils virzienā, piedāvājot, piemēram, minimālisma klasiķa Terija Railija koncertu, kas to atšķir no citām reģionālajām koncertzālēm. Raidījumā Augstāk par zemi stāsta Miks Magone, koncertzāles „Latvija” mākslinieciskais vadītājs, un Anna Zagorska, koncertzāles „Latvija” māksliniecisko programmu producente.

Ventspils koncertzālē „Latvija” 6. decembrī notika pasaulē slavenā britu ērģelnieka, diriģenta, komponista Veina Māršala meistarklase un koncerts, nākamā dienā - minimālisma klasiķa Terija Railija koncerts.  Pirmais iespaids, verot koncertzāles durvis, mazliet nost no Ventspils vēsturiskā centra, taču tā ir dzīva, ģimeniski mājīga vieta. Dienas vidū rosība notiek koncertzāles daļā, kur atrodas mūzikas skola. Tālāk koncertzāles mākslinieciskais vadītājs Miks Magone ved uz virtuvi, vietu, kur rūc kafijas automāts, padomjlaika plītiņa silda zupu, cirkulē tehniķi, producenti, turpat blakus ir durvis uz lielo skatuvi.

Laika apstākļi Ventspilī vēlā rudenī galīgi nelutina, lai piepildītu Mika Magones vēlmi iedzīvināt kultūrtūrisma tradīcijas šai virzienā, potenciālais klausītājs patiesi būs jāsavaldzina ar ko īpašu. Un Ventspils koncertzāle „Latvija” tiešām koncertpiedāvājumu ziņā iet savu, atšķirīgu ceļu. Un jāteic, ka atšķirīga no citu reģionālo koncertzāļu  - un mums ir Latgales „Gors”,  Vidzemes koncertzāle „Cēsis”, Liepājas „Lielais dzintars” - iedibinātajām atklāšanas svinību tradīcijām, bija jau iepazīstināšanas intervija avīzē „Diena”.  Miks Magone jau toreiz, vasaras vidū, vēl pirms starta šāviena izskanēšanas, neslēpa skepsi, un varbūt pat pirmais no reģionālo koncertzāļu vadītājiem skaļi uzdrošinājās runāt par to, ka pretēji cerētajam, reģionos nemaz nav tik viegli piepildīt zāles, jo īpaši ja ir kādas ambīcijas audzināt publikas gaumi.

Runāt par šīm problēmām, iespējams, viņam ļāva jau darbojošos reģionālo koncertvietu pieredze, senākā no tām – Latgales "Gors" tika atklāta 2013. gada Vasarsvētkos. Arī pats Miks Magone, kļūstot par koncertzāles māksliniecisko vadītāju, pēc būtības turpināja savus darba pienākumus, varbūt tikai ar lielāku jaudu. Kopš 2015. gada viņa darba vieta bija tās pašas Kurzemes filharmonijas pārziņā esošais teātra nams "Jūras vārti" Ventspilī, tātad – bez kādām ilūzijām par savu skatītāju/ klausītāju.

Šobrīd Ventspils koncertzālē „Latvija” zālē ir 578 vietas. 200 cilvēku auditorija pilsētā ar 30 000 iedzīvotāju, tas liekas par maz. Kāpēc reģionos klausītāji tomēr ir tik kūtri apmeklēt akadēmiskās mūzikas koncertus? Skaidrs, tas vairs nav jautājums koncertzāles vadītājam. Lai gan varētu kļūt par iemeslu padziļinātam – sociologu, antropologu – pētījumam. Ceļš, ko izvēlējusies koncertzāles „Latvija” komanda, lai dabūtu zāli pilnu, veicināt kultūrtūrismu – veidot citviet Latvijā neatrodamu, atšķirīgu koncertpiedāvājumu. Uz Terija Railija vakarā zāle ir pilna, lai gan brīvas vietas joprojām ir.