Jelgava pirms kara bija rosīga grāmatizdošanas vieta, turpat blakus atradās arī Kurzemes bruņniecības bibliotēka, Kurzemes Provinces muzeja krājums. Stāsts par Academia Petrina bibliotēku ir stāsts par šo rosīgo zināšanu glabāšanas un izplatīšanas vidi, kā arī sabiedrisko bibliotēku lomu tajā. Stāsta Aldis Barševskis, Ģ. Eliasa Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs, Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece un Inga Surgunte, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pastāvīgās ekspozīcijas "Grāmata Latvijā" vadītāja.

Raidījums ciklā, kas top gaidot Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgades jubilejas izstādi „Neredzamā bibliotēka”. Noslēdzošajā cikla raidījumā stāsts par Jelgavas Academia Petrina bibliotēku - 18.gadsimtā Pētera Bīrona nodibinātās Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas bibliotēkas likteni, kas atradās ēkā, kur šobrīd saimnieko Ģ. Eliasa Vēstures un mākslas muzejs. Izstāde „Neredzamā bibliotēka” skatītājiem būs pieejama no 29. augusta.

Senās izglītības tradīcijas Jelgavā

Ģimnāzija 1915. gadā, Pirmā pasaules kara sākumā, tika evakuēta uz Krievijas iekšieni, uz Taganrogu. Lai arī tagadējā Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, kādreizējā Jelgavas 1. ģimnāzija godā tradīcijas, un uzskata sevi par Academia Petrina mantinieci, tā ir drīzāk goda atdošana, nevis realitāte, šķiet, tieši to uzsvērt vēlējās Kristīne Zaļuma. Lai gan kādreizējās Academia Petrina ēkā, tās bibliotēkas telpā arī mūsdienās var ieiet un to apskatīt bez grūtībām, jo kopš pagājušā gadsimta vidus šai ēkā mīt Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

Izglītības tradīcija Jelgavā patiesi ir senas. Pirms Academia Petrina Jelgavā darbojās jezuītu skola ar gramatikas, poētikas un retorikas klasēm, taču tās darbību neiespējamiupadarīja vēstures grieži, jezuītu izraidīšana no Jelgavas 1759. gadā. Apgaismības ideju iespaidā 1772. gadā hercogs Pēteris Bīrons Kurzemes landtāgam paziņo, ka nolēmis Jelgavā dibināt akadēmisko ģimnāziju.

1773. gadā hercogs Pēteris izglītības vajadzībām novēl savu Jelgavas pili, līdz 1775. gadam pēc hercoga arhitekta Severīna Jensena projekta top jauna ēka baroka stilā, ar klasicisma iezīmēm. Kupolā paredzēta vieta observatorijai,  pirmajā stāvā atrodas deju un paukošanas zāle, otrajā – svētku zāle, divas auditorijas, karceris un arī bibliotēka.

Pēteris Bīrons paša dibinātajai mācību iestādei Berlīnē  pašrocīgi iepirka grāmatas – 15 000 vienības. No senās godības šobrīd Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā tā drošticami atrodas viena vienīga Academia Petrina grāmata.

Taču saglabājušās ziņas kāda bijusi jaundibinātās ģimnāzijas mācību programma. To izstrādāja Berlīnes akadēmijas loceklis Johans Georgs Zulcers, kurš izveidoja divas klases. Vienu – klasisko un moderno valodu mācīšanai, ieverot mitoloģiju, ģeogrāfiju, vēsturi, un zinātņu klasi fizikai, matemātikai, dabasmācībai, tautas vēsturei, dabiskajām tiesībām un runas mākslai. Pieņemu, ka saskaņā ar mācību programmu tika veidota arī bibliotēka.

Pētera Bīrona plāni, dibinot "Academia Petrina", bija ambiciozi – ka šeit būs Kurzemes un Zemgales hercogistes augstākā mācību iestāde.

Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde darbojās no 1775. līdz 1806. gadam, kad to pārdēvēja par Kurzemes guberņas Cildeno ģimnāziju, bet 1837. gadā – par Jelgavas vīriešu ģimnāziju. Jāteic, lai arī zaudējusi augstākās mācību iestādes statusu, Jelgavas ģimnāzijas loma 19. gadsimta otrajā pusē Baltijas un arī Polijas vēsturē nacionālās atmodas laikā ir būtiska, tā var lepoties, ka šai ēkā mācījušies gan Latvijas, gan Lietuvas jaundibinātās valsts pirmie prezidenti Jānis Čakste un Antans Smetona, un arī Polijas otrais prezidents Staņislavs Vojcehovskis.

Grāmatu meklēšanas detektīvstāsti

Atgriežamies pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas jubilejas izstādes „Neredzamā bibliotēka” stāstiem. Kristīne Zaļuma, salīdzinot no Jelgavas Academia Petrina šobrīd jau Nacionālās bibliotēkas krājumos esošo grāmatu, ar citām, no Pelču muižas bibliotēkas nākušām, kuras neizskaidrojamā kārtā rotājis tāds pats „A. P. zīmogs”, radījusi savu versiju par šo grāmatu apriti no sabiedriskajām, uz privātajām bibliotēkām, un otrādi. Taču patiesībā izpētes process bijis vēl sarežģītāks. Vispirms  bijis jānoskaidro  vai šis zīmogs – A.P. – vispār ir Academia Petrina bibliotēkas zīmogs.

Atrastā grāmata, kuras piederība Academia Petrina bibliotēkai bijusi nepārprotama, likusi Kristīnei Zaļumai atmest versiju, ka A.P. ir grāmatsējēja vizītkarte. Bet kā tādā gadījumā grāmatas ar Academia Petrina zīmogu vārēja nokļūt Pelču bibliotēkā? Šobrīd šis vairāk ir detektīvs, nevis reālu notikumu izklāsts.

Taču tieši šādas versijas un teorijas liek rakties dziļāk un uzzināt ko vairāk par Jelgavas ģimnāzijas dzīvi. Laika posmu, ko Aldis Barševskis raksturo kā ļoti auglīgu ģimnāzijas dzīvē, laiku, kurā mācījās topošie jaundibināto nacionālo valstu valstsvīri, raugoties no bibliotēkas stāstu puses, pēkšņi ieraugām kā Academia Petrina ambīciju norietu.

1837. gadā šī mācību iestāde pārtop par Kurzemes guberņas vīriešu ģimnāziju, tās klasiskās izglītības, pētnieciskā ievirze vairs nav aktuāla. Grāmatas mirušajās valodās vairs netiek pieprasītas, nepieciešama laikmetīga literatūra, vislabāk – krievu valodā. Tomēr tas nav pašas ģimnāzijas uzņemtais kurss.

Taču šo zīmogu – A.P. – izcelsmei Pelču bibliotēkas grāmatās iespējama  vēl viena versija.

„Pētot Kurzemes bruņniecības bibliotēkas vēsturi, pēkšņi atradu aprakstu par to, kā 1908. gadā mūžībā aizgājušā Mihaila fon Līvena pēcteči mēģina bibliotēku kā depozītu atdot Kurzemes bruņniecībai. Sākas ceļojums, kamēr nokļuva līdz "Academia Petrina".

Ar spiedogu saspieda, ka tas ir depozīts, kas nokļūvis tajās telpās. Visas Pelču grāmtas ir ar A. P. zīmogu, "skaidro Kristīne Zaļuma.

Kas īsti aizrauj grāmatu pētniekus? Kas būtu tas svarīgais, kas mums būtu jāsaklausa šai stāstā. Inga Surgunte, otra Nacionālās bibliotēkas izstādes „Neredzamā bibliotēka” veidotāja, sniedz savu atbildi.

"Man liekas interesanti, ka ir tāds kā tīkls, kas balstās izpratnē par bibliotēkas kolekcijas vērtību, ka gan privātpersonas, gan bruņniecības apvienība, gan mācību iestādē, viņiem ir kopīga izrpatne, ka tā ir vērtība un viņi uzņemas savā veidā kolektīvu atbildību par to," atzīst Inga Surgunte.

Gadījumā, ja Kristīnes Zaļumas versija apstiprinātos, ka Pelču bibliotēkas "AP" zīmogotās grāmatas nākušas no Academia Petrina bibliotēkas, tas nozīmētu, ka Nacionālās bibliotēkas krājumā ir vēl vairāk nekā simts Jelgavas ģimnāzistu savulaik lasītas grāmatas. Ir pamats domāt, ka tieši bibliotēkas piebūves daļa, kas atradās starp mājām, un kur, visticamāk, glabājās mazāk vērtīgās grāmatas, dublikāti, palika neskarti pēc ugunsgrēka, kad izdega ēkas kupols, arī bibliotēka.

Izstādes „Neredzamā bibliotēka” papildinājums

Izstādes „Neredzamā bibliotēka” ietvaros iznāks Kristīnes Zaļumas grāmata, būs lekciju cikls, satelītprogrammas, vietās, kur reiz izstādē apskatītās vēsturiskās bibliotēku kolekcijas reiz atradušās – slēpņošanas spēle, ekskursiju iespēja. Būs arī ekskursijas, darbnīcas: stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas pastāvīgās ekspozīcijas „Grāmata Latvijā”  muzejpedagoģes Zane Siliņa un Anita Smeltere. Plānotas arī dažādas darbnīcas Virtakas klasē, kas savu nosaukumu ieguvusi par godu Virtakas iezim Braslas upes krastos, uz kuras atrastas senas zīmes.

Kā vienu no šīs muzejpedagoģijas nodarbību mērķiem Anita Smeltere nosauc iespēju paplašināt vārdu krājumu.

Ko īpaši uzsver izstādes „Neredzamā bibliotēka” komanda, arī visas muzejpedagoģijas nodarbības būs cieši saistītas ar izstādē redzamajiem stāstiem. Jau pieminētās Popes papīrdzirnavas, izstādē būs stāsts par Popes muižas bibliotēku, par papīru, uz kuru tika rakstītas vēstules, kas ticami, arī iespiestas grāmatas.