Valodnieks Uldis Balodis dzimis ASV, ieguvis doktora grādu valodniecībā, viņa interešu joma ir mazās un izzūdošās valodas. Pētījis Arizonas un Kalifornijas iedzimto indiāņu valodas, radījis juki valodas gramatiku, Latvijā viņu interesē Ludzas igauņu un lībiešu valodas.

Uldis Balodis ir arī ceļotājs, fotogrāfs, un tulkotājs. Viņš tulko visplašākā spektra literatūru, sākot ar bērnu grāmatām, fantāzijas literatūru, līdz pat zinātniskiem rakstiem. Pirms gada Latvijas literatūras gada balvas žūrija speciālbalvu piešķīra bilingvālajam dzejas krājumam “Trilium” lībiešu un angļu valodā, kurā lībiešu dzeju angļu valodā atbalsojis bija arī Uldis Balodis.

Valodnieks runā ap 30 pasaules mazajās valodās, bet par valodas saistību ar vietu, ainavu, par verbālā un vizuālā attiecībām saruna raidījumā Augstāk par zemi.

Ludzas igauņu valodu, vienu no Latvijas pazaudētajām, gandrīz izzudušajām valodām, nesen izdotajā albumā atdzīvinājusi Ciblas folkloras kopa „Ilža”.

Šis stāsts jau skanējis kādā no iepriekšējiem raidījumiem Augstāk par zemi: „Latvijas austrumos savulaik pastāvējušas divas dienvidigauņu valodas runātāju kopienas, viena pie Alūksnes un otra pie Ludzas. Ludzas igauņu izcelsme, iemesli kāpēc viņi apmetušies šajās teritorijās, nav zināma, taču skaidrs, ka kopiena Latvijā dzīvojusi vairākus simtus gadu,  un šī valoda ir tik sens igauņu valodas dialekts, ka tā vairs nav saprotama šolaiku igauņu valodas pratējam.

Folkloras kopas „Ilža” arheoloģiskai izpētei līdzvērtīgais darbs, atgriežot šīm dziesmām skanējumu – kopš 2006. gada vairs nav dzīvs neviens lucu valodas runātājs vai dziesmu teicējs – bija iespējams pateicoties zinātnes institūciju glabātajiem pierakstiem: Emila Melngaiļa 1930.gada pierakstiem, audio ierakstiem no Tartu universitātes ekspedīcijas 1971.gadā, vēl pirms tam lucus pētījuši igauņu etnogrāfs Oskars Kallass, Pauloprīts Volaine, Augusts Sangs. Šobrīd – lucu valodu pēta valodnieks Uldis Balodis, viņa nodoms ir radīt lucu valodas vārdnīcu, gramatiku, varētu teikt, ka lucu valodas ne tikai pagātne, bet arī nākotne lielā mērā ir atkarīga no viņa darba.

Valodnieku Latvijā sastapt nav viegli, viņš ir dzimis, arī doktora grādu ieguvis Amerikas Savienotajās valstīs, pēcdoktorantūras laiku aizvadījis Somijā. Taču, lai varētu veikt aizsāktos pētījumus, katru gadu viņš ilgāku laiku pavada arī Latvijā.

Izrādās pētnieka dzimtas saknes meklējamas Ludzā. Nākamajā gadā Ludzā tiks svinēta gleznotāja, grafiķa, mākslas zinātnieka Jura Soikāna simtgade, viņš ir Ulda Baloža vectēvs no mātes puses, un, spriežot pēc uzvārda, arī no Ludzas igauņiem. Viņa tēvs, Jezups Soikāns, bija novadpētnieks, latgaliešu valodas un Latgales entuziasts un atbalstītājs.

Šogad Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalva tika piešķirta bilinguālajam dzejas krājumam „Trilium” lībiešu un angļu valodā. Tā redaktors Valts Ernštreits kāpa uz skatuves no Unas Rozenbaumas rokām saņemt balvu. Pirmās lībiešu dzejas grāmatas angļu valodā dzejoļus atdzejojis bija arī Uldis Balodis.

„Trilium” un atdzeju Uldis Balodis atzīst par sava tulkotāja darba lielāko izaicinājumu. Jo tekstus viņš tulko jau sen, ielūkojoties  viņa tulkotāja vizītkartē platformā „Latvian Literature”, es drīzāk pārsteigta esmu par tulkoto tekstu plašo amplitūdu. Tur ir gan grāmatas bērniem, gan fantāzijas literatūra, gan zinātniski raksti.

Brīdī, kad notiek saruna ar Uldi Balodi,  kampaņu “Nedzēs ārā!” ir izvērtusi Latvijas literatūras eksporta platforma “Latvian Literature”, arī mana Ulda Baloža tulkotāja vizītkarte atrodama platformas datu bāzē. Viņš arī no savām – valodnieka, mazo valodu aizstāvja – pozīcijām kaismīgi pārliecina, ka literatūras tulkošana valstij ir ļoti būtiska starptautiskās atpazīstamības daļa.