Valodu māja Rīgā, Avotu ielā, garāmgājējam viegli pamanāma. To rotā daudzvalodīgi uzraksti, priekštelpā darbojas antikvariāts, kurā var atrast grāmatas par valodniecības jautājumiem, kā arī lasāmvielu neskaitāmās valodās. Valodu māja vienlaikus nodarbojas ar komercdarbību – organizē valodu kursus, bet neaizmirst arī par ideāliem un sapņiem.

Tieši grāmata – nesen iznākusī norvēģu psihiatra un rakstnieka Finna Skorderuda “Nemiers” – bija iemesls,  tuvāk iepazīt arī personības, pateicoties kurām Latvijas kultūrtelpa kļūst bagātāka ar šādiem – gan dizainā kvalitatīviem, gan satura ziņā neparastiem izdevumiem.

Kādu brīdi tas prasa: aptvert, ka Valodu māja no vienas puses darbojas kā komercuzņēmums, sniedz tulkošanas, valodu mācīšanas pakalpojumus. Taču turpat līdzās darbojas biedrība Valodu muzejs, kas ir atvērts jauniem biedriem, jaunām idejām, savaldzina ar nesavtīgumu, ideālismu un spēju sapņot. Ideāls ir labākas sabiedrības veidošana ar valodas palīdzību, sapnis, taču ar jau ieplānotu tā īstenošanas gadu, ir topošais Valodu muzejs.

Par biedrības Valodu muzejs projektiem šobrīd atbild Elīna Kokarēviča. Bet Martu Roķi dēvē par Valodu mājas motoru - viņai piemīt spēja rosīgās idejas pārvērst konkrētos darbos. Bet Valodu mājas un arī Valodu muzeja idejas iniciators un pilnīgi noteikti - ārkārtīgi iedvesmojoša personība - ir latviski lieliski runājošais norvēģis, valodnieks Snorre Karkonens Svensons, kurš gatavs izrādīt Valodu māju.

Ja Valodu māju uzmeklēsiet internetā, jūs sagaidīs izdomāta būtne – Līna Endzelīna – nenosakāma vecuma kaismīga valodniece, kurai piemīt daudzas no Valodu mājas dibinātāju pašu īpašībām.