Turpinām stāstu par topošo Ievas Jurjānes izstādi “Gals&Sākums. Turpinājums”, kas novembrī gaidāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Šoreiz sarunas fokusā izstādei tapušie zīdaiņu portreti. Māksliniece stāsta par savu apbrīnu, ciešā vērojumā atklājot, ka zīdainī, līdzīgi kā ozola zīlē, jau pavisam maziņā, ir ieprogrammētas visas viņa dzīves iespējas. 

Turpinām cikla iepriekšējā raidījumā pieteikto pētījumu – kas ir dzīve? Ieva Jurjāne šādu tēmu mākslā pieteica jau 2018. gadā, kad Latvijas Nacionālā mākslas muzeja centrālajā ēkā bija skatāma mākslinieces sirmgalvju, zīdaiņu, augu un putnu zīmējumu izstāde “Gals&Sākums”.

Šis ir otrais raidījums četru raidījumu ciklā, un iepriekšējā sarunā tikai pamazām sāku noticēt mākslinieces pieteiktajai metodei: skrupulozi, ar dabas pētnieka precizitāti pārzīmēt acīmredzamo, līdz, laika ilgstamībā, vērojumā, pietuvinājumā, jutekliskais sāk atklāt arī kaut ko no tā, kas stāv jau aiz redzamā.

Portretējot sirmgalvjus, teju simtgadu vecumu sasniegušos, par daļu no darba procesa kļuva sarunas, kas arī tika dokumentētas ierakstos, to fragmenti kļuva par daļu no izstādes, un skan arī šajos raidījumos. Šodienas sarunas tēma - jaundzimušo, zīdaiņu portreti, un bēbīšus portreta tapšanas laikā līdzīgā veidā intervēt, protams, nebija iespējams, tomēr Ieva Jurjāne atrada veidu kā nodot portreta tapšanas brīža sajūtas izstādes skatītājiem: viņa lūdza bērnu vecākiem ierakstīt izsaucienus, zīšanu, čāpstināšanu, raudāšanu, skaņas, ar kādas mazā dzīvība izdod, dzīves pirmajos mēnešos augot neticamā ātrumā. Raitis Upens tās samontēja cilpā, kurā nevis kāds konkrēts bēbītis, bet visi attēlos redzamie zīdainīši reizē skaņu ierakstā gulgo, radot jaunu, visaptverošu stāstu par kādu bezgalīgu dzimšanas procesu.

Sarunas noteikumi paliek iepriekšējie: ar Ievu Jurjāni tiekamies jau kopš pavasara, reizi nedēļā vai divās, nesteidzīgai, iepriekš neparedzamai sarunai. Runājot par kādu konkrētu portretu, tas arī tiek izvilkts no kaudzes un sarunas brīdī ir mūsu acu priekšā. Un jāatzīst, ka katrā tikšanās reizē, sarunas sadaļā sajūta, ieejot telpā atšķiras. Pirms nedēļas mēs runājām par sirmgalvjiem: divmetrīgie portreti, tik lieli, ka portretētie uz mani nolūkojās it kā no augšas, tikuši augstāk pēc dzīvē paveiktā, tālāk pēc nodzīvotā mūža nogriežņa. Tagad telpā ir bēbīšu bildes, apaļos rāmjos kā burbuļi, portretēto pozas ir negaidītas, atbrīvotas, arī manī radot barokālu augšuptiecības, nenoteiktības un liela gaišuma sajūtu.

Mākslinieces Ievas Jurjānes izstāde “Gals. Sākums. Turpinājums." Daugavpils Marka Rotko Mākslas centrā būs aplūkojama no 6. novembra.