«Alexandra Reščevska, dzimusi Kontere»– tā kas 28-VI bij ≈84-gadīgā Paulīne Vīgante- feins hōbijs izdomāt sev pseidonīmus, un arvien greznāk- jau pat ar meitas uzvārdu :D. Varbūt Alexandrai ir pat bloknoc kurā šīs tos pieraxta- būt aizraujoš to redzēt & izzināt- kā šīs tos uzmeklē, izdomā. Vēl jau var pagarināt: mēdz būt pat 2 vārdi ar dubultUzvārdiem caur strīpu, piem: «Mani sauc Marija Abgara Miķelsōne-Skujeniece, esu dzimusi 1892. gadā, arfiste & tulkotāja, Mirdzas Ķempes & Ērika Ādamsōna draudzene, bet šis nav mans īstais vārds, kaut man nav ko slēpt…», utt. Var piekabināt vairāku bijušo vīru uzvārdus, vai pat iejusties par senas spāņu dzimtas pēcteci, nosaucot kādus ≈padsmit vārdus. PablōPikasō piemēram izrādās ir +vēl dikt daudzi vārdi.
Nu, ja tavam draugam kas nopirka kabrioletu, arī ≈pāri 80, tad fein ka tā izbaudat dzīves nogali. Iedomājos- kāpēc būdama precēta ar Reščevski, šo dēvē par draugu ne vīru, vai mohn tas kabrioletists ir vēl kāds cits, bet tā nav mana darīšan :D. Mans sievastēvs savos 84½ arī vēl rullē ar «Ford-Fōkuss», arvien strauji kā jaunībā bet nu jau- ārkārtīg izklaidīg. Kuriem iegadījies pasēdēt blakus- visi pārbijušies: «Papu, papu, KURP tu triec?! Redzi- trijstūrs priekšā?!...» «Kur? Ak jā, tas bij galvenais, es aizmirsu…» Par laim Dievs šo kaut kā sargā tās paretās reizes no laukiem līdz mazpilsētai. Turaties jūs tur- Alexandra ar savu draugu- vecīti Reščevski!