Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politikas zinātnieku Andi Kudoru par to, ko varam secināt pēc pagājušā gada kara darbības Ukrainā, kas ir Krievijas iekšpolitikas ilgtermiņa procesi, ko pasaule par Krieviju zināja un ko ar šīm zināšanām var saprast tagad.

Februārī būs pagājis gads, kopš sākās karš Ukrainā. Ekspertīze par notikumiem Krievijā un Ukrainā un pasaulē mainās no pozitīvas uz pesimistiski un otrādāk. 

Šī gada sākumā politikas zinātnieks un Latvijas Universitātes pasniedzējs Andis Kudors, kura pētniecības jautājumu blokā ir nacionālā drošība, Krievijas politika, rakstīja: "Pirms runājam par nākotni, būtu jāskatās uz iepriekšējo gadu, un, lai arī cik dramatisks tas būtu, kopsavilkumā par to var secināt divas, ja ne pozitīvus, vismaz cerību viesošus apsvērumus."

Pirmais no tiem - ļaunums nav uzvarējis, Kijiva nav kritusi, Ukraina nav kritusi un ukraiņi turpina cīnīties, un otrais, ka Rietumiem un demokrātiskai pasaulei izdevās panākt vienotību un konsolidācijas līmeni. 

Vēsturnieks un filozofs Juvals Noa Harari savā rakstā brīdināja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai draud atmest visu pasauli jaunā karu un postu laikmetā, respektīvi, tādā lielā, ilgstošā procesā.

Andis Kudors: Karu un postu laikmets nav pagājis nemaz, nav beidzies. Mums vienkārši paveicās Eiropā kodolieroču baiļu un biedēšanas dēļ nebija kara Eiropā, jo abas puses bija gatavas lietot kodolieročus. Es domāju, NATO bloks un Varšavas pakta valstis.

Harari nosauca to, kas bija pēc Otrā pasaules kara par tomēr vismiermīlīgāko laikmetu un šobrīd cilvēce tiek virzīta pretī jaunam kara laikmetam.

Andri Kudors:  Eiropā, jā, ja skatāmies reģionāli, jā. 

(..) es esmu kristietis, es ticu tam, kas rakstīts Bībelē, brīvu, proti, ka kari un karu daudzināšanu būs līdz pasaules beigām. Cilvēce neatradīs kaut kādu brīnumainu risinājumu, kā apstādināt karus. 

Atgriežoties politoloģijā,

PSRS nebija sabrukusi līdz galam, tagad mēs varam zināmā mērā  spriest par Krievijas agresiju pret Ukrainu kā tādu impērijas mēģinājumu, diezgan izmisīgu mēģinājumu saglabāt sevi kā impēriju. Tā ir padomju impērija, tā ir tā pati cariskā impērija.

"Lai sankcijas iedarbotos pilnā mērā, ir nepieciešami mēneši, bet atsevišķos gadījumos, gadu. Ja Krievija nevarēs iegūt atbilstošu kapitālu un dažādu ražojumu detaļu apjomu, vēl vairāk rūpnīcu un uzņēmumu tiks slēgti, palielinot bezdarb. Daudzmaz droši var prognozēt, ka atgriezīsies aukstā kara laiki, kad PSRS spiegi zaga jaunāko tehnoloģiju paraugus Rietumos Jo komunisti nespēja paši neko sevišķi izdarīt augsto tehnoloģiju jomā," savai nacionālai drošībai veltītajā blogā raksta politologs Andis Kudors.

Jau grāmatā "The Russian Economy: Prospects for Putin 4.0", kuras viens sastādītājiem bija Andis Kudors, Alеksandrs Golts, militārais eksperts no Krievijas, rakstīja par zagšanu, par izzagšanu, ka efektivitātes militārajā modernizācijā Krievijā trūkst zagšanas dēļ. 

Andis Kudors: Tas bija pirms kara un neko īpaši uz ārpusi nevarēja redzēt toreiz. Mēs redzam, ka tagad, lielajam karam sākoties, jā, viņam bija taisnība,

daudzos tankos nebija šī aizsardzības sistēma, kas bija paredzēta. Daudz tanku vispār negāja un tā tālāk, ar aviāciju viņiem ir pašvaki. Krievijas zagšana ir nākusi par labu Ukrainai šodien.

Tas, ka viņi zaga un tur bija korupcija, tur taču viens no tiem ģenerāļiem viens tanku bāzes komandieris arī nošāvās, kad viņu bija jādod tanki karā. Nav labi smieties par to, tā ir traģēdija cilvēka līmenī, bet šī zagšana parāda, ka Krievija x stundā ir vāja. Katrā ziņā radikāli vājāk, nekā tika domāts.

Tomēr spējīgi karu turpinās jau gadu.

Andis Kudors:  Masas dēļ viņi varēs vēl gadu. Viņi tomēr apjomu, bruņojumu, ko veidoja, cik viņiem bija munīcijas, viņi tomēr to visu gatavoja, lai karotu ar NATO. Un tas skaits un mērogs ir tik liels, ka viņi tērē un tērē, viņiem vēl ir. 

Putins nesen teica, ka ekonomika netiks pārlikts uz militarizācijas sliedēm. Šo mēs varam tulkot, tā - Krievijas ekonomika tiks pārlikta uz militarizācijas sliedēm. Līdzīgi kā viņš teica, ka mobilizācija nenotiks, mobilizācija notiek, netiks konstitūcija mainīta, termiņiem tika mainīta, un tā tālāk. Putins melo regulāri. Bet tas Krievijas mērogs ir tik liels, ka viņiem pietiek, ar masu arī var nodarīt. Tas ir līdzīgi kā Otrā pasaules kara laikā - sūta kareivjus, lai pretinieks munīciju iztērētu, pēc tam viņi tiek uz priekšu. Ja cilvēku dzīvības nav žēl, tad Krievija var karot un tāpēc viņi var karot joprojām.

Andis Kudors ir politologs, kurš specializējies Krievijas ārpolitikas un drošības politikas pētniecībā. Viņa pētnieciskās intereses saistās ar Krievijas ārpolitiku, attiecībām ar tās kaimiņvalstīm, Krievijas tautiešu politika, publiskā diplomātija un propaganda. Kudors ir vairāku Krievijas ārpolitikas analīzei veltītu publikāciju autors un rakstu krājumu redaktors.