Andris Šuvajevs: Politikas temps ir milzīgs. Tā ir profesija

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar sociālantropologu un politiķi Andri Šuvajevu par politiku kā profesiju, demokrātijas problēmām, par uzticību publiskajai varai un nākotnes domāšanu.

2026. gads ir Saeimas vēlēšanu gads. Sabiedrība ar zemu uzticību publiskajai varai, ar draudiem par ārēju finanšu ietekmi uz vēlēšanu procesiem. Sarūk uzticība medijiem. Tajā pašā laikā jaunākā paaudze pēdējos 30 gadus Latvijas vēsturē uzskata par zelta laikmetu. Latvijas politikas situācija no tajā iesaistītā skatupunkta. Vai un par ko Latvijas politiķi spēj vienoties, vai valsts saglabāšana ir retorisks vai pavisam konkrēts jautājums - par to saruna ar sociālantropologu un Saeimas deputātu, kurš iesaistījās parlamentārajā politikā pirms trim gadiem no partijas "Progresīvie" un kurš iepriekš pētījis arī sociālās nevienlīdzības aspektus sabiedrībā, Andri Šuvajevu.

Filozofs Aleksandrs Pjatigorskis kādā rakstā par politiku apgalvoja, ka politikā iet tie cilvēki, kuri nevar realizēties pamatprofesijā. Jūs arī esat vairākkārt rakstījis par to, ka tūlīt nāks jaunā paaudze, kas visu nomainīs. Tas bija, vēl pirms jūs pats kļuvāt par politiķi. Kā kā ir ar šo profesionalizācijas aspektu, ja skatāmies tādā Vēbera kontekstā, cilvēki, kuri strādā politikā, vai cilvēki, kuri dzīvo no politikas?

Andris Šuvajevs: Politika ir profesija. Neapšaubāmi. Viņai tādai arī ir jābūt. Tās prasmes un zināšanas, kas ir nepieciešamas labam politiķim, manuprāt, nav pat atrodamas citos amatos. Gan spēja vadīt komandas, gan spēja izprast politisko laukumu, kas bieži vien ir tas sarežģītākais, jo daudzi cilvēki, kuriem ir ļoti skaidri politiskie priekšstati, vēlme mainīt lietas, bet ir ļoti grūti ieiet politiskā vidē, kur tie spēles noteikumi... Man jāizmanto vārds spēle, jo bieži vien tā ir spēle. Spēles noteikumi ir citi, un spēles noteikumi nemitīgi mainās, un ir grūtības pielāgoties šiem nemitīgi mainīgajiem noteikumiem. Fakts, ka jebkurā brīdī tas instrumentu klāsts, kas ir pieejams, lai rīkotos kā politiķis, nav ļoti skaidri definēts. Tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no tevis, cik radošs tu esi tajā, kā tu izmanto šos  instrumentus un vai tu spēj radīt jaunus instrumentus, lai veidotu politisku darbību. 

Fakts, ka šis ir tik nenoteikti, ir tas, kas ļoti daudziem cilvēkiem, ieejot politikā, manuprāt, ir ļoti sarežģīti. Tāpēc tā noteikti ir profesija. Un tie cilvēki, kurus redzam politikā ilgstoši, ne velti mēs viņus redzam ilgstoši, viņi ir izkopuši šīs prasmes un savā ziņā arī šo mākslu. Manuprāt, tas nav slikti. Jautājums, vai mēs piekrītam vai nepiekrītam viņiem, ir cits. 

Ja jautā man personiski, cik lielā mērā es vēlos pilnībā šim nodoties un atlikt malā varbūt akadēmiskos jautājumus? Ir tik daudz vēl ko darīt un tik daudz ko mācīties. Politika noteikta ir tik piesātināta vide, ka no viņas izkāpt ir ļoti grūti. Vai tas ir cilvēciski labi? Tur man varbūt ir jautājuma zīme. Ir tik daudz jautājumu, ar kuriem ikdienā jāstrādā, ir  liela intensitāte, vadot partiju, būt medijos, būtu sadarbībā ar koalīcijas partneriem. Aiziet mājās un atslēgties no tā ir praktiski neiespējami. Tas noteikti ietekmē to, cik lielā mērā mēs esam kopumā spējīgi veidot labu politisko vidi. Ir ļoti viegli vienkārši tajā visā pazust. Līdz ar to ir, manuprāt, svarīgi jebkuram labam politiķim spēt izkāpt ārā no tā.

Ja jūs būtu iesūtīts pētnieciskais aģents politikā, kas būtu tie jautājumi, kurus jūs tur redzat?

Andris Šuvajevs: Man būtu jāpadomā. Pirms trim gadiem man nebija ļoti skaidru pētniecisko jautājumu, kurus es sev uzdevu. Vairāk tas bija mēģinājums iepazīties ar šo vidi, kurā es esmu. Tagad, ja es skatītos, manuprāt, viens no interesantākajiem jautājumiem, kas būtu jebkuram pētniekam, kam ir pieeja savā ziņā šādiem jautājumiem, būtu jautājums par to, kā top politika?

Tas arī nav tik pašsaprotams jautājums par to, kā skaidra vīzija jeb ideja pārtop reālos lēmumos un kas ir visas iesaistītās puses, visi iesaistītie līmeņi, kas piedalās idejas tapšanā. Redzēt, kā politika bieži vien šo ideju padara neizmantojamu. Piemēram, par sociālo nevienlīdzību. Skatīties un analizēt to, kādā veidā paši politiķi runā par šo sociālās nevienlīdzības tēmu, vai ir izpratne, vai tā ir prioritāra jebkādā veidā. 

Ikdienā, strādājot ar ļoti daudziem jautājumiem, tas, ko es nezināju vai par ko apjausma bija diezgan maza, ir nenormālais jautājumu daudzums, kas ir katru nedēļu uz mana galda lielā mērā.

Daudzi tādi jautājumi, kuros es noteikti neesmu eksperts un kur ir nepieciešamība ļoti ātri iedziļināties, ātri izprast, formulēt pozīciju un viņu pārstāvēt gan iekšēji partijā, gan pēc tam arī publiski.

Politikas temps ir milzīgs, un līdz ar to šādā kontekstā, manuprāt, skatīties un vērtēt, kā top politika, kā top lēmumi, es domāju, tas būtu viens aizraujošs temats.

--

Andris Šuvajevs ir ir Saeimas deputāts, partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājs. Ieguvis socioloģijas bakalaura grādu Glāzgovas universitātē un maģistra grādu sociālajā antropoloģijā Oksfordas universitātē. Ir Rīgas Stradiņa universitātes docētājs. Kā ekonomikas antropologs pētījis postpadomju ekonomikas vēsturi, valsts antropoloģiju un moderno monetāro teoriju. Bijis rīcībpolitikas pētnieks domnīcā "Providus", kā arī darbojies finanšu žurnālistikā portālā "TVNET".