Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politoloģijas asociēto profesori Dainu Bāru par Latvijas demokrātijas kvalitāti, vēlēšanu sistēmu, partijām un uzticību valsts pārvaldes institūcijām pēdējo 30 gadu laikā. 

Latvijas demokrātija pēdējo 30 gadu laikā. Vairāk nekā 20 gadus nav veikts demokrātijas audits. "The Economist" demokrātijas indeksā Latvija tiek ierindota starp demokrātiskām valstīm ar trūkumiem salīdzinājumā ar Igauniju. 

Pirms 17 gadiem Latvijas Universitātē iznāca pētījums "Latvija 2020: par nākotnes izaicinājumiem sabiedrībai un valstij", kura viena no autorēm bija politoloģe, asociētā profesore Daina Bāra. Pirms 10 gadiem viņa pētījusi Latvijas valsts pārvaldes optimālos modeļus, tai skaitā valdību stabilitātes rādītājus.

"Valsts attīstība, vai tā būs bagāta vai nabadzīga, vai tā attīstīsies vai nē, lielā mērā ir atkarīga no tām institūcijām, ko veido valstī. Tātad, kā elites spēj izveidot attiecīgas institūcijas, tās nostiprināt un arī atrast līderus. Bet šiem līderiem ir jābūt ar kompetenci, ar pieredzi un zināšanām," sarunā atzīst Daina Bāra.

Jūs 2008. gadā Universitātes pētījumā rakstījāt, ka Latvijā ir vērojama attiecībā uz valdību veidošanos tāda īpatnība, kāda nav citās Eiropas valstīs. Latvijas sabiedrībā, līdz ar to arī politiķu vidū pastāv uzskats, ka nav iespējams sadarboties kreisajiem un labējiem spēkiem. (..) Šodien ir 2025. gads. Un 30. oktobrī mēs redzējām Saeimā, ka Zaļo un zemnieku savienība kopā ar opozīcijas partijām - Nacionālo apvienību Apvienoto sarakstu un "Stabilitātei!" - spēja vienoties. No kurām daļu varam uzskatīt kā partijas, kuras sadarbojas vai eventuāli varētu sadarboties ar Krieviju. Vai mēs varam uzskatīt, ka šī īpatnība ar šo lēmumu Latvijas politikā mainījusies? Ja tas pirms 17 gadiem bija neiedomājami, tad šobrīd ir kaut kāda jauna robežšķirtne sākusies.

Daina Bāra: Es esmu par to domājusi. Un 2008. gadā, kad rakstīju rakstus un skatījos, vairāk tomēr šis dalījums - kreisās un labējās - diemžēl bija ne visai pamatots. Mēs vienmēr kreisumu saistījām ar virzību un skatienu uz austrumiem, kas nav īsti precīzi. Toreiz tas dalījums tāds bija. 

Šoreiz negribētu atbalstīt šo ideju, ka ZZS, Apvienotais saraksts, Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!" un Latvija pirmajā vietā, ka tās skatās tikai uz austrumiem, tikai uz Krieviju. Šādu dalījumu tomēr es nepieņemtu, jo mums nav pierādījumu par to, ka šīs partijas, kas tagad ir apvienojušās, izņemot "Stabilitātei!", ka šīm partijām būtu reāli kontakti vai sadarbība ar Krieviju. Man, piemēram, nav tādu pierādījumu. Tā zināmā mērā ir tāda populistiska pieeja vai arī birku piekāršana.

No otras puses, tas, ka šāda veida partijas vispār spēj sadarboties un vienoties, tas ir jautājums, kas prasa arī atbildi, kādēļ tā notiek?

Daina Bāra: Tajā laikā, kad es tuvāk pētīju, arī atradu tādus pierādījumus, ka labējās, izcili labējās partijas un kreisās partijas noteiktos gadījumos var vienoties. Parasti gan tas notiek, ja ir jārisina kādi ekonomiski jautājumi. Tad ideoloģiskie skatījumi paliek ārpus. Šinī gadījumā, manuprāt, vairāk varam skatīties uz kaut kādu ideoloģisku pieeju, nevis ekonomisku. 

Domāju, ka jebkurai no partijām būtu vairāk jādomā par tautsaimniecības attīstību, ekonomisko attīstību. Šinī brīdī, kad ir ļoti sarežģīta situācija valstī tautsaimniecības ekonomiskajā attīstībā, starptautiskajā situācijā, es uzskatu, ka tas tomēr ir mazsvarīgāks jautājums [Stambulas konvencija]. Tas ir jāprasa pašam partijā, kāpēc, vēlreiz saku, šinī brīdī tika izvirzīts šāds jautājums. Atļaušos teikt, ka tas nāk par labu gan vienai pusei, gan otrai pusei. Un atkal, aizejot prom no jautājumiem, kas Latvijai tiešām ir svarīgi.

Jūs esat arī pētījusi koalīciju veidošanās aspektus. Ja mēs analizētu to, kas notiek šobrīd, vai, jūsuprāt, var pastāvēt, piemēram, mazākuma koalīcija, ja tāda rastos pēc Stambulas konvencijas balsojuma? 

Daina Bāra: Katrā ziņā šeit ir viens ļoti svarīgs moments - spēja sadarboties, spēja atrast kopīgo mērķi, lai virzītos uz priekšu. Bet mums ir viena lieta, ka politiskās partijas grib iegūt varu. Viss ir par varu. Reāli varu var realizēt caur valdību. 

Jūs domājat - pozīcijas un pozīcijas spēja sadarboties?

Daina Bāra: Ne tikai. Ja mazākuma valdība, tad protams, pozīcijas un opozīcijas, kādas mums ir bijušas diezgan daudz mazākuma valdības. Bet valdības stabilitāte, noturība ir arī atkarīga no tā, kā valdība iekšienē spēj sadarboties; kā politiskie spēki, kas ir veidojuši valdību, spēj sadarboties, noteikt kopēju mērķi un to īstenot. Un šinī gadījumā pēdējā laikā man nav radusies pārliecība, ka valdībām būtu vīzija par valsts attīstību, programma, kā attīstīties valstij. Viņi ir pieķērušies pie varas, kaut kādā mērā realizē, bet es nezinu, vai viņi tādā veidā var noturēt varu. 

Tad nāk jautājums, ko es vispār domāju, ka nav liekams dienas kārtībā, jautājums par Stambulas konvenciju. Un tagad notiek vienkārši plūkšanās starp pozīciju un opozīciju.

--

Daina Bāra ir politikas zinātnes profesore, iepriekš bijusi Latvijas Universitātes Politikas zinātnes bakalaura nodaļas vadītāja. Viņas zinātniskās un akadēmiskās intereses saistītas ar Latvijas politikas jautājumiem un valsts pāreju uz demokrātiju. Īpašu interesi savulaik pievērsa politikas zinātnes attīstībai. 

Daina Bāra publicējusi rakstus un piedalījusies starptautiskajās konferencēs par aktualitātēm Latvijas pārejā uz demokrātiju, par izmaiņām Latvijas politikā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. 

Akadēmiskās publikācijas: "Par Latvijas vēlēšanu sistēmu tranzītsituācijā. 1993.-1995. gads", "Latvijas valdības komunikācija labas pārvaldības kontekstā", "Latvija Eiropas Savienībā: jauni izaicinājumi politiskajām partijām pēc iestāšanās Eiropas Savienībā".  

2015. gadā bija viena no ekspertēm priekšlikumu izstrādē Latvijas publiskās varas pilnveidošanai, no 2016. gada - arī Latvijas bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa sekretāre.