Daudzas lietas vairs nevar mainīt. Saruna ar sociologu Andri Saulīti

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar sociologu Andri Saulīti par valsts ekonomisko izrāvienu, nevienlīdzības cēloņiem un sekām, nodokļu politiku un Latvijas vidusslāņa saturu.

Nule kā apstiprinātās valdības mērķis esot plašs un spēcīgs vidusslānis, kuru arī uzskata par pilsoniskās sabiedrības un attiecīgi arī demokrātijas mugurkaulu. 

"Mums bija uzskats Rietumu pasaulē par kapitālisma brīvo plaukstošo ekonomiku, jo tikko bija sociālisms norietējis. Visiem šķita, ka tas ir pierādījums, ka kapitālisms un brīvais tirgus ir tas, kā to vajag šturmēt. Un tā bija kļūda. Tā bija kļūda ar milzīgām sekām. Ja vien būtu tagad uzņēmība tikpat asi rīkoties un stūri griezt uz otru pusi... Bet, man liekas, tā tomēr bija tā vēsturiskā situācija, kur bija Reigans un Tečere, un šobrīd pasaule jau ir tik daudzpolāra, ka mums nepietiktu, ka divas šīs lielās ekonomikas sadotos rokās, un mums nāktu skandināvu veida valdība un tad mums atgrieztos atpakaļ... Es domāju, ka daudzas lietas vairs nevar mainīt. Tās vienkārši neizmainīsies," analizē Andris Saulītis.

Jo kapitāla uzkrāšanās stadija jau ir notikusi?

Andris Saulītis: Tā jau ir notikusi un to neatgriezīs tik viegli atpakaļ. Bet vienīgais, kā to var risināt, un es nedomāju, ka tas ir sāpīgs risinājums, - es saprotu, ka mantojuma nodoklis un dāvinājuma nodoklis ir kaut kas, kas uzreiz izsauc ļoti lielas diskusijas, sauksim to tā. Bet mums šobrīd lielākā daļa lielo uzņēmumu ir nevis izveidoti, bet mantoti.

Jautājums, kā ekonomisko izrāvienu, par ko ir arī jūsu topošā grāmata, sasniegt. Tam, protams, dažādas versijas. Latvijas Radio nesen izskanēja kāds odiozs politiķa paziņojums, ka vajag sasaukt kopā visus Latvijas miljonārus un viņi noteikti zinās, kā šo ekonomisko izrāvienu nodrošināt. No vienas puses, tāds samērā klasisks oligarhijas piegājiens jautājuma risināšanā. Kas tālāk notiek ar to? Kas ir tās metodes, formula, kā š te konkurences zaudējumu Lietuvai vai Igaunijai mazināt?

Andris Saulītis: Es domāju, ka tas bija pagalam, es pat neteiktu neveiksmīgs izteikums, bet neveiksmīga domāšana. Kad ir runa par sasaukt bez jebkādiem kritērijiem, vienkārši pēc maka biezuma. Tas vienkārši nav taisnīgi.

Var jau būt miljonāru fokusa grupa...

Andris Saulītis: Jā, miljonāru fokusa grupa, kurā ir tie, kuri ir savu bagātību ieguvuši gan apšaubāmā veidā, gan taisnīgā veidā, un tos visus likt kopā. Bet, atgriežoties pie tēmas par to, kā atrast risinājumus, man viens cits piemērs nāk prātā, kas beidzās ar fiasko. 

Es saprotu, ka neviens negrib runāt par pandēmiju atkal, bet, jo ātrāk mēs par to sāksim runāt un būsim sagatavojušies, kā nedarīt, tas būs labāk. Tajā laikā arī tika nodibināta padome, kurā bija eksperti un kuri mēģināja palīdzēt valdībai pieņemt risinājumus. Viņa pēc neliela laika pārtrauca savu darbību. Es teiktu, vajadzēja divas [padomes]. Tāpēc, ka tas termins, ko sauc par troksni, mēdz būt diezgan bieži šajās diskusijās un bieži vien ir pat labāk, ka tev ir nevis viena liela padome ar 10, 15 cilvēkiem, bet uztaisi labāk divas un katra, nesarunājoties, iespējams, atnāks ar citu secinājumu. Tā ir viena lieta.

Bieži vien mēs domājam, tagad sasauksim visus ekspertus kopā, bet labāk viņus ir nošķirt atsevišķi un ļaut divām līdzvērtīgām grupām nākt ar saviem secinājumiem. Tas rada tādu noturību, ja abas grupas ir atnākušas ar vienu un to pašu secinājumu.

Es arīdzan savā topošajā grāmatā cenšos uzsvērt, ka mums joprojām ir ļoti zems līmenis uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanā. Tas, protams, ir saistīts arī ar zinātnes finansējumu. Kādas tam ir sekas? To es šobrīd ļoti labi redzu, kad valsts pārvalde vēršas pie manis ar lūgumu pēc ekspertīzes, ka nav jau to ekspertu. Un arīdzan valsts pārvaldē nav patiesībā resursu, kur smelties pēc tās ekspertīzes, jo vienkārši nav nedz to doktora grāda ieguvēju, nedz doktorantu. Un visi tie, kuri ir, tie jau ir pārkrauti ar darbiem.

Es teiktu, ka augstākajā izglītībā ir ļoti plašas darba iespējas, tirgus ir brīnišķīgs, bet tikt līdz turienei, pirmkārt, tas ir ilgs ceļš. 

Kaut kādu 35 gadu vecumā tu beidzot beidz studēt, un līdz tam brīdim, kad tu ieej tajā apritē, kur arī valsts pārvalde tev regulāri ir gatava piedāvāt ekspertīzi un tu esi ieguvis pieredzi, kā šos lietišķos šos pētījumus veikt, tu būtībā dzīvo ar ļoti maziem iztikas līdzekļiem.

Andris Saulītis ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vecākais pētnieks, ieguvis maģistra grādu antropoloģijā Jaunās Skolas universitātē Amerikas Savienotajās Valstīs, savukārt doktora grādu socioloģijā aizstāvēs Eiropas Universitātes institūtā Itālijā ar disertāciju "Vai virzītāji spēj pavirzīt parādnieki: četri lauku eksperimenti ar maksājumu atgādinājumiem."

Savā zinātniskajā darbībā sociologs apvieno kvalitatīvo un kvantitatīvo datu pētniecība un īpaši pievērsies eksperimentālajām izpētes metodēm, lai izzinātu indivīda un mājsaimniecības finanšu uzvedību, kā arī izprast sociālā konteksta un kognitīvo mehānismu nozīmi un ietekmi uz indivīdiem un ekonomiku kopumā.