Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas ārpolitikas institūta pētnieku, bijušo diplomātu un politologu Einaru Semani par vēstures paaātrinājumu, ģeopolitiskajiem procesiem, ASV un Eiropu.

2025. gada februāris, raksta "The Economist", esot bijis drūmākais periods kopš Berlīnes mūra krišanas. Pēdējo nedēļu un laika notikumu daudzums tādā ģeopolitikas līmenī mēs varētu teikt arī, ka tas ir kā vēstures paātrinājums. Šoreiz raidījumā saruna ar bijušo vēstnieku Baltkrievijā Einaru Semani - diplomātu un arī politikas zinātnieku, kā arī cilvēku, kurš ir izveidojis politikas zinātnes studijas Latvijas Universitātē 90. gadu sākumā. 

Saruna ar Einaru Semani notika pirms ASV prezidenta Donalda Trampa iecerētās tikšanās ar Volodimiru Zelenski, kas radīja jautājumu par pašas ASV pozīciju, rīcības iemesliem, kas kaut kādā ziņā kļuva arī skaidrāki, taču saglabā jautājumus par Eiropas drošību un tālāku rīcību šajā karā. 

Šoreiz runājam par diplomātiju un jaunu pasaules kārtību, bet jautājums ir tomēr par šo formulējumu, ko iezīmēja  "The Economist" par to, ka tā ir bijusi tumšākā nedēļa Eiropas vēsturē kopš aukstā kara beigām jeb Berlīnes mūra krišanas. Vai jūs arī piekristu, ka tas ir tāds pagrieziena punkts pasaules ģeopolitikā?

Einars Semanis: Nē, nepiekrītu. Tāpēc kā principā tik spēcīgi teikt, ka tas ir pagrieziena punkts, tas būtu ārkārtīgi priekšlaicīgi. Tāpēc ka drīzāk pašreizējo periodu mēs varētu saukt par tādu nenoteiktības periodu, kad tiešām notiek izmaiņas pasaules kārtībā, ja mēs pasaules kārtību saprotam kā varas sadalījumu un spēles noteikumu kopumu un ka mēs redzam, ka notiek tādas vienpolārās pasaules kārtības difūza pāreja uz daudzpolāro kārtību. 

Tāpēc teikt, ka ir ļoti kardināli tagad viss mainījies pēkšņi, būtu pārsteidzīgi. Kaut gan to, ko jūs citējāt angļu presi, tur ir savs racionāls grauds. Kāpēc? Tāpēc, ka masu mediju loma ir īstenībā brīdināt, sabiezinātās krāsas un teikt: Būsim ļoti uzmanīgi! Jo patreiz ir vērojami procesi, kas tiešām ir saistīti ar pasaules kārtības maiņu, un tie atspoguļojas noteiktās politiskās uzvedības veidos. Un it īpaši tas ir saistīts ar to, kad kā prezidents Tramps ir stājies pie sava otrā termiņa īstenošanas, viņa administrācija. Tas ir radījis lielu satraukumu. 

Bet, ja mēs domājam vispār par izmaiņām, tad, protams, tas ir atkarīgs no kāda skatupunkta skatāmies. Ja mēs ņemam stingri un saprotam, kas ir šī pasaules kārtība, tā drīzāk ir kaut kāds tāds izmaiņu sākuma periods, nenoteiktības periods, zināma difūza situācija. Mēs arī nevaram skaidri pateikt, kādā veidā notiks ši daudzpolārās sistēmas tālāka veidošanās, kas būs tie galvenie spēlētāji? Tur ir diezgan daudz to spēlētāju. Bet pats galvenais - īstenībā - kas tad notiks ar tiem spēles noteikumiem? Jo attiecīgā varas sadale starptautiskajā arēna pēc Otrā pasaules kara ir un ar aukstā kara beigām mums ir vienpolārā sistēma, kur galvenais spēlētājs un spēcīgākā valsts šodien ir Amerikas Savienotās Valstis, un tās nosaka kopā ar saviem sabiedrotajiem to spēles noteikumus. 

Kas tie par spēles noteikumiem? Tie nosaka, kas ir pieņemama uzvedība starptautiskajā arēnā.

Einars Semanis ir vecākais pētnieks Latvijas Ārpolitikas institūtā. Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu filozofijā un socioloģijā, aizstāvējis doktora disertāciju Maskavas universitātē, studējis politikas zinātni Oslo universitātē. Bijis pirmās Politikas zinātnes katedras dibinātājs Latvijas Universitātē.

Diplomāta karjeras laikā Latvijas Ārlietu ministrijā ieņēmis arī valsts sekretāra vietnieka amatu, bijis rezidējošais vēstnieks Ķīnā, Somijā, Polijā, Lietuvā un Baltkrievijā. 

Viņa pētnieciskās intereses saistītas ar Rietumu diplomātiju un diktatūru, Baltkrieviju, kā arī pāreju no autoritāriem režīmiem uz demokrātiju.