Raidījumā Brīvības bulvāris saruna atvaļināto vēstnieku, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektoru Gintu Jegermani par Eiropas nozīmes zaudējumu ASV politikā, Krievijas karu ar Rietumiem, ASV prezidenta Donalda Trampa retoriku un politikas konsekvencēm.

20. janvārī amatā stājās ASV prezidents Donalds Tramps. Apgalvojums, ka ir sācies cits laikmets izskanēja jau neilgi pēc ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Trampa kā vēl neinaugurēta prezidenta izteikumi jau lika mainīt politikas procesus pasaulē, pat ja tie bija tikai vārdi. Kas ir mainījies pirmajā dienā pēc Trampa inaugurācijas un kas ir tas jaunais laikmets, ko tas varētu iezīmēt? Par to šoreiz saruna raidījumā. 

Izdevumā "The New Yourker", kas ir veltīts Donalda Trampa inaugurācijai, tā galvenais redaktors Deivids Remniks (David Remnick) savā ievadrakstā raksta, ka mūsdienu izpratnē prezidenta inaugurācija ir tāda sava veida zīmola vai brendinga veidošana zem klajas debess. Nu, piemēram, Džons Kenedijs, viņš raksta, šis aukstā kara karavīrs vai cīnītājs, izveido administrāciju no jaunās paaudzes, no 20. gadsimtā dzimušajiem, priekšgalā un deva konkrētus solījumus. Ja mēs skatāmies šajā zīmola zem klajām debesīm veidošanas kontekstā, kas ir tas zīmols, ko, tavuprāt, šobrīd ir izveidojis un veido Donalds Tramps?

Gints Jegermanis: Pēc vēlēšanām nākamajā rītā Trampa muižā ir bilde, kur Īlons Masks blakus Trampam stāv, kur viņam dēls uz pleciem sēž, un rakstīts: "Taisnība, jauns laikmets ir sācies!" Tā domā Īlons Masks. Un tā patiešām acīmredzot arī būs. 

Lai kaut kā atbildētu uz tavu jautājumu, tur ir jāpašķetina mazliet. Atcerēsimies, ka vēl šogad 7. janvārī Tramps preses konferencē runāja par to, ka viņš neizslēdz spēka lietošanu, lai dabūtu sev Grenlandi un Panamu. Runāja par Kanādu, runāja par Meksiku. Četrus gadus iepriekš 6. janvārī Tramps mēģināja novērst Baidena nonākšanu Baltajā namā, sarīkojot dumpi - uzbrukumu Kapitolijam.

Proti, 20. janvārī Baltajā namā nonāks cilvēks, kurš ir mēģinājis sarīkot valsts apvērsumu, kurš 2016. gadā, kad vēl nebija skaidrs, ar ko beigsies ASV prezidenta vēlēšanas, viņš teica: ja viņš netiks ievēlēts, tad vēlēšanas būs nozagtas un notiks sacelšanās.

Proti, viņš cauri šiem gadiem diezgan bieži ir sūtījis signālu, ka viņš ir galvenais spēlētājs, un, ja viņam netiks ļauts spēlēt pēc tiem noteikumiem, kā viņš ir iedomājies, tad būs kaut kādas nekārtības. 

Pagājušā gada pavasarī, šķiet, iznāca Roberta Keigena (Robert Kagan) grāmata latviski laikam varētu lietot vārdu dumpis, angliski grāmatas nosaukums ir "Rebellion".  Tajā viņš, izejot cauri ASV vēsturei, diezgan skaidri parāda, ka Trampa atgriešanās nozīmē režīma maiņu. Tātad šis jaunais prezidents nāk ar domu, ka viņš mainīs sistēmu, kāda ir iesakņojusies Amerikas Savienotajās Valstīs un, protams, arī plašāk pasaulē. Jautājums - kas tā būs par sistēmu? Un mēs, protams, varam daudz par to spekulēt. Īsti pateikt neviens nevar. Bet ir pazīmes.

Kas tad ir tās pazīmes? Piemēram, Džo Baidens savā atvadu runā no prezidentūras norādīja, ka ASV sāk veidoties oligarhija, kuras ietekmes saturs un sekas šobrīd nav prognozējams. Un tas pats Deivids Remniks salīdzina situāciju ar Krieviju, ar to laika periodu, kad ap Jeļcinu 90. gados sāka pulcēties sīki blēži, lai nodarbotos ar privatizāciju un veidotu to, ko vēlāk sauca par oligarhiju. Vai un kādus riskus un līdzības tu redzi notiekošajā?

Gints Jegermanis: Droši vien, ka Remnika salīdzinājums nav īsti korekts, jo Krievijā patiešām notika valsts mantas, kā mēdz teikt moderni, prihvatizācija, privatizācija. ASV ar šādām problēmām, protams, nesaskaras. Tā ir tikai viena no lietām, par ko ir vērts aizdomāties.

Mēs varam kaut kur pieskarties sarunā arī Ķīnai. Bet, ja mēs paskatāmies uz Eiropu, Eiropas Savienību, tad tā bilde jaunajā laikmetā ir diezgan neapskaužama.

Arī Eiropas NATO valstīm šis ir brīdis, kad nāksies nu, pirmām kārtām piedzīvot kaut ko līdzīgu, ko jau mēs piedzīvojām ar paziņojumiem saistībā ar Grenlandes pārņemšanu. Trams jau ir pierādījis neskaitāmas reizes, ka īstenībā viņš no rīta nezina, ko viņš darīs vakarā. Proti, šie impulsīvie paziņojumi nav paredzami. 

Bet Amerikas attīstība. Daudzi saka, ka tas bija veiksmīgs Baidena laikmets, bet tur droši vien ir dziļākas saknes. Piemēram, šobrīd pasaules ekonomikā dominē divas spēcīgas varas - viena ir Amerika, otra ir Ķīna. Un Eiropa šajā situācijā diezgan bezcerīgi atpaliek. Pagājušajā gadā Super Mario jeb Mario Dragi nāca klajā ar ziņojumu Eiropas Komisijai, kur viens no apgalvojumiem ir: ja Eiropa vēlas vēl vairāk neatpalikt sacensībā ar ASV un Ķīnu, tad ir nepieciešami katru gadu 800 miljardu eiro ieguldījumi attīstībā, kas būtu vairāk nekā 4% no Eiropas Savienības IKP. 

Proti, šis ir laikmets, kas būs piesātināts ar visādām pilnīgi negaidītām lietām, ko Tramps ar visādām ampelēšanām izstrādās. Bet Amerikas ekonomika šajā ziņā ir diezgan spēcīga, un pasaules vērtīgāko uzņēmumu saraksta galvgalī starp 10 vērtīgākajiem ir deviņi ASV uzņēmumi. Eiropā tālu atpaliek.

Cilvēki saka, ka Tramps ir darījumu cilvēks. Ja tu esi darījuma situācijā, tad ir jautājums, kas ir Eiropas sviras? Un ja skatās no Vašingtonas, no Baltā nama, vai tur ir Tramps vai nav Tramps, principā amerikāņi to Eiropu tur vāji ierauga. Un

atcerēsimies arī to, ka iepriekšējā Trampa valdīšanas laikā, kas arī iezīmējās faktiski Trampa kabineta kandidātu noklausīšanās sesijās, proti, Amerika daudz nerēķināsies ar Eiropas partneriem, un Tramps vispār tādu jēdzienu kā partneri īsti nesaprot. 

Tas, ko Baidens mēģināja četros gados uzbūvēt, dažādas koalīcijas, alianses pasaulē, lai varētu mēroties ar Ķīnu, var gadīties, ka to visu Tramps izjauks.

Gints Jegermanis ir diplomāts, atvaļināts vēstnieks, no 1987. gada līdz 90. gadam strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Latviešu valodas un literatūras institūtā, pēc tam 90. gadu sākumā strādājis laikrakstā "Diena" par komentētāju un galvenā redaktora vietnieku, vadījis arī komentētāju nodaļu. No 1994. gada strādājis Latvijas Ārlietu ministrijā, bijis padomnieks Latvijas vēstniecībā Maskavā, kā arī vēstnieks Igaunijā, Dānijā un Zviedrijā, pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā. Šobrīd vieslektors Latvijas Universitātē un Latvijas Juridiskajā augstskolā.