Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar drošības ekspertu, bijušo Satversmes aizsardzības biroja vadītāju un Valsts prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumus Jāni Kažociņu par to, vai šobrīd iespējams pateikt, kāda ir jaunā pasaules kārtība kopš kara sākšanās Ukrainā un kāda tā varētu būt pēc kara? Kādas ir līdzības starp veco un jauno auksto karu un par domino efektu pasaules politikā.

Kā saprast notiekošo, kad karadarbība Ukrainā turpinās jau vairāk nekā četrus mēnešus, tiek mainīta kara taktika, ziņo dažādu valstu specdienesti. Ukrainas okupētajās teritorijās tiek gatavota viltus referendumi septembra sākumā. Zelenskis paziņojis, ka visi emigrējušie Krievijas pilsoņi no Rietumiem jāsūta atpakaļ. Krievijas sāktais karš Ukrainā, iespējams, tuvākajā laikā ieies jaunā posmā. Turpinoties Rietumu sniegtajam atbalstam Ukrainai, Pentagons paziņojis par jaunu militāro palīdzību. Kas ir tas, ko mēs redzam un ko mēs varam prognozēt?

Martā intervijā žurnālam "Ir" jūs teicāt, ka mēs skatāmies uz izšķirīgu brīdi pasaules vēsturē. Ir pagājis gandrīz pusgads, kas ir tas punkts, kurā pasaule atrodas šobrīd, vai kas ir tas, ko mēs varam pateikt par šo izšķirīgo brīdi? Cik lielā mērā tas ir mainījies?

Jānis Kažociņš: Vispirms ir jāsaka, ka martā ļoti maz cilvēku domāja, ka Ukraina varēs tik ilgi turēties pretim otrai, kā viņi sevi uzskatīja, visspēcīgākajai armijai, bruņotajiem spēkiem pasaulē. Bet mēs esam redzējuši, ka ne tikai ukraiņi ir spējuši to izdarīt, viņi pat ir izspieduši Krievijas Federācijas spēkus no Kijivas apkārtnes ārpus Ukrainas teritorijas. Šobrīd notiek sīvas cīņas gan Doneckā, gan pie Harkivas un Hersonas, ka var gadīties, ka krieviem vairs nebūs jauda, lai turpinātu šo bezjēdzīgo karu.

Bet pamatā tam visam ir tas, ko mēs redzam kā cīņu, kas izpaužas ne tikai Krievijas Federācijas gadījumā. Bet cīņa, kas ir visā pasaules līmenī starp demokrātiskām un brīvām valstīm un tām, kurām ir autoritāra valdība, kura ir tikai ieinteresēta savās interesēs un nevis tautas interesēs. Tas ir pamatiemesls, kādēļ Krievija iebruka Ukrainā, tas ir arī pamatiemesls, kādēļ mēs redzam visas tās aktivitātes Taivānas salu pašreiz.

(..) Apdraudējuma kvantitātes un kvalitātes līmenis ir daudz lielāks no Ķīnas Tautas Republikas nekā no Krievijas Federācijas. Krievijas Federācija ir apmēram 140 miljoni cilvēku, tas ir ļoti daudz, protams, bet Ķīnā, es no galvas nepateikšu, bet tur ir miljardos. Tādēļ Ķīna ir daudz lielāka sava dzīvā spēka spējas, daudz jaudīgāka, bet viņas ekonomika arī ir pilnīgi nesalīdzināma ar Krievijas Federācijas. Daudzi prognozēja, ka tuvākajā gadu desmitā vai 20 gados Ķīna apsteigs ASV iekšzemes produkta ziņā. Vai tas tā tiešām būs, tagad par to varētu šaubīties.

Cik lielā mērā Krievija Ukrainā, Ķīna Taivānā  ir saistīti procesi?

Jānis Kažociņš: Tādēļ tik daudzi politiķi, tai skaitā mūsu pašu prezidents, nepārtraukti runā par starptautisko likumdošanas ievērošanu, jo starptautiskā likumdošana ir tas, kas ir saglabājis mieru lielā mērā. Ne jau absolūti, bet lielā mērā kopš Otrā pasaules kara beigām. Jā, ir bijusi Koreja, ir bijusi Vjetnama, ir bijuši citi ļoti asiņaini konflikti, un tie vēl turpinās, bet lielā mērā īsti globālas iesaistes kari nav bijuši. Un tas arī pats par sevi ārkārtīgi bīstami. Jo mēs nonākam tādā pašā situācijā, kādā pasaulē bija 1913. - 14.gadā Visiem bija aizmirsies, vismaz Eiropā, ko īsti nozīmē karš. Karš ir kaut kas, ko kaut kādi profesionāļi dara tādās vietās, kas neizskatās pēc Eiropas vai Ziemeļamerikas.

Un tagad pēkšņi mēs esam konstatējuši, ka tā nemaz nav, ka tas var notikt ar tādiem cilvēkiem, kas izskatās tā, kā mēs, kas dzīvo tā, kā mēs, kas ir daļa no Eiropas. Tādēļ tas nemaz tik tālu nav aizdomāties, ka tas mums varētu notikt. Tas, man liekas, ir ļoti liels šoks. Interesantā veidā tas ir daudz vairāk Austrumeiropā izjūtams nekā Rietumeiropas valstīs, jo viņi vēl īsti netic, ka viņiem varētu būt kaut kāds apdraudējums.

Jānis Kažociņš kopš 2016. gada janvāri bijis Latvijas Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks un Nacionālās drošības padomes sekretārs. Iepriekš bijis padomnieks Ārlietu un Aizsardzības ministrijā starptautiskajos un kiberdrošības jautājumos. Desmit gadus no 2003. gada vadīja Satversmes aizsardzības biroju, tostarp bijis NATO Civilās izlūkošanas komitejas vadītājs 2011. gadā.

Jānis Kažociņš ir dzimis Apvienotajā Karalistē, ieguvis filozofa grādu Notingemas universitātē, kā britu virsnieks dienējis Vācijā, Ziemeļīrijā, Norvēģijā, Velsā un citās valstīs. 2002. gadā priekšlaicīgi atvaļinājies no dienesta Lielbritānijas bruņotajos spēkos brigādes ģenerāļa pakāpē un pārcēlies uz dzīvi Latvijā.