Saruna ar vēsturnieku un Krievijas opozīcijas žurnālistu Maksimu Kuzahmetovu par Putina režīma nākotni, informācijas telpu krievu valodā un propagandas radīto pasaules uzskatu, par režīma valodu un staļinisma atkārtošanos.

Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz 800 dienas, un pēc karadarbības Tuvajos Austrumos pastāv bažas, ka pasaule karam Ukrainā pievērsīs mazāku uzmanību. Izdevums "Politico" citēja ASV ģenerāli Vollī, kurš brīdināja, ka Krievijas bruņotie spēki Ukrainas kaujas laukā zaudējumus aizstāj daudz ātrāk, nekā varēja iedomāties. Raidījumā šoreiz saruna ar bijušo "Eho Moskvi" žurnālistu, vēsturniekuMaksimu Kuzahmetovu, kurš pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā pārcēlās uz Latviju. Par to, kāda ir Latvijas informatīvā telpa krievu valodā, vai un kādas ir Krievijas iespējas manipulēt ar mūsu informatīvo telpu.

Krievijas propagandas citāti, kas nonāk līdz mūsu informācijas videi – vai var secināt, ka agresijas līmenis Krievijas elitē pieaug?

Maksims Kuzahmetovs: Protams.

Ka pēc diviem kara gadiem Ukrainā kaut kas mainās un to iespējams noteikt pēc tā, kā mainās propagandas tonis?

Maksims Kuzahmetovs: Nē, es neloloju ilūzijas, ka propagandā varētu parādīties kādas pozitīvas notiņas. Nekā tamlīdzīga. Nekas nenorimstas, rodas tikai vēl lielāka agresijas. Drīzāk taisni… Šobrīd pat, ja parādās kaut kāds protests pret Putinu, tad tas pārsvarā nāk no turbopatriotiem, kas uzskata, ka vajag vēl stingrāku kursu, kodolieročus. Vajag totālu mobilizāciju. "Bet Putins, redziet, cenšas vēl kaut kā pa vecam. Viņš jau ir gados, vairs nav, kā bija. Nomainiet mums to veco Putinu pret jaunāku, enerģiskāku."

Jūs pats savā raidījumā stāstījāt, ka viņa tēvs joprojām esot dzīvs – deviņdesmitgadnieks.

Maksims Kuzahmetovs: Nē! Viņa tēvs ir miris. Es to neteicu. Tur bija kas cits… Es varēju teikt vienīgi to, ka viņa vecāki patiešām nodzīvoja gandrīz līdz 90 gadiem, tāpēc bail iedomāties, ka somatiskā veselība šim prātu izkūkojušajam diktatoram varētu būt tāda pati. Turklāt mūsdienu medicīnas brīnumi… Un viņš novilks vēl 20 gadus. Cik tas baisi pasaulei un šīs neprātīgās impērijas kaimiņiem, tai skaitā Latvijai.

Tā agresija, kas mainās, kā tā izpaužas? Kas tā par noskaņu? Vai ir kaut kāds…?

Maksims Kuzahmetovs: Šī agresija sākotnēji bija tāda uzvaroša, ar cepuri pakausī, ka "mēs viegli uzvarēsim", "Kijiva trīs dienās", bet tālāk – zaudējumi, grūtības, karš ievelkas, un tas ir tikai… nevis atskurbšana, bet tikai vēl lielāks niknums, vēl lielāks naids. Arī šīs elites iekšienē. Tās pastāvēšana atkarīga vienīgi no Putina, no šīs diktatūras. Grūti viņus nosaukt par eliti… Tāpēc viņiem liekas, ka jāizturas vēl agresīvāk, vienkārši jānoslauka Ukraina no zemes virsas. Fiziski jāiznīcina. Mēs redzam, kas notiek. Tiek iznīcināti dzīvojamie kvartāli, noslaucītas veselas pilsētas – tās tiek pārvērstas pelnos. Apzināti tiek iznīcināti cilvēku mājokļi, nevis militārie objekti – to Krievija nespēj. Un to visu ar sajūsmu uzņem tieši šie paši propagandisti. "Pareizi!"

Burtiski pirms dažām dienām šie paši propagandisti publiski teica: "Harkiva jāpadara dzīvošanai neiespējama." Tā ir milzīga pilsēta, tā vienkārši to nepārvērtīsi par ķieģeļu kaudzi, taču var izdarīt tā, lai tur nebūtu ūdens, elektrības, lai katru dienu būtu bumbošanas. Lai visi cilvēki no turienes aizietu. Ar to ir jānodarbojas. Tā ir viņu dzīves norma. Krievija ir terorisma valsts. Un diemžēl tūkstošiem cilvēku augšējos ešelonos to visu apsveic, tāpat arī miljoniem cilvēku apakšējos slāņos, kas šo propagandu skatās, tic tai un atbalsta.

Nesen iznāca portāla "Meduza" pielikums, grāmata "Varam atkārtot" – tieši Putina propagandas pētījumi, kuros autori stāsta, kā Putina varas valoda kļuvusi aizvien militarizētāka un kā Krievijas sabiedriskajā apziņā augusi aizvainojuma sajūta par kolektīvajiem Rietumiem. Un kā tas viss novedis pie uzbrukuma kaimiņvalstij. Tādi izteicieni kā "visi melo", "patiesība ir kaut kur pa vidu", "tas nav viennozīmīgi" – tas tiešām jau ir kaut kāds kanons.

Maksims Kuzahmetovs: Jā, es pats to visu dzirdēju, kamēr atrados Krievijā, tas bija briesmīgi. Kad it kā saprātīgi, izglītoti cilvēki tik un tā ietiepīgi atkārtoja: "visu patiesību mēs nezinām", "tas nav viennozīmīgi", "no mums kaut ko slēpj". Un tad tā šaušalīgā agresija, tāda pati pielaidība. Jā, vēlreiz atkārtošu. Tas nav tāpēc, ka Putins izdomājis kaut kādus propagandas brīnumus. Tas viss gūlās pateicīgā augsnē. Miljonu cilvēku apziņā tas viss jau pastāvēja.

Bija agresīva Padomju Savienība, kas arī uzbruka kaimiņiem. Padomju Savienība – tā bija atdzimusi Krievijas impērija, kuras pastāvēšana bija bezgalīgi uzbrukumi kaimiņiem iekšējās nabadzības apstākļos. Putins atnāca būtībā pie visa gatava. Joprojām ir dzīvi cilvēki, kas dzīvojuši PSRS laikos un uzskata, ka tā bija vislabākā valsts, kuru iznīcinājuši ienaidnieki, nodevēji. Tādi ārzemju aģenti kā es. Vajag to visu atjaunot, un būs laime vien. Kā atjaunot? Tikai iekarojot. Viņiem tas ir normāli. Tāpēc propaganda tikai pastiprina to, kas šiem cilvēkiem ir sirdīs un galvās. Ja viņiem vispār ir sirds un galva.