Latvija pēc kara Ukrainā izveidojusies par vienu no vadošajiem Krievijas mediju emigrācijas centriem. Kopš februāra Latvija ieradušies un strādā ap 200 žurnālistiem no Krievijas. Jūlija vidū no Rīgas atsāka raidīt neatkarīgais Krievijas televīzijas kanāls "TV Doždj".

Radījumā Brīvības bulvāris saruna ar vienu no vadošajām krievu žurnālistēm, televīzijas kanāla "TV Doždj" informācijas dienesta vadītāju Jekaterinu Kotrikadzi.

Saruna oroģinālvalodā:

Kas mainās līdz ar katru kara nākamo dienu?

Jekaterina Kotrikadze: Mainās… Droši vien katru dienu tu saproti, ka tava valsts aizvien vairāk attālinās no tevis – visādā ziņā. Ne tikai fiziskā plānā – tāpēc, ka esmu Rīgā, mēs esam Rīgā un sākam šeit dzīvot, iekārtoties. Un kaut kā veidot savu ikdienu šajā valstī. Bet arī ideoloģiskā ziņā. Katru dienu pienāk šaušalīgas ziņas no Krievijas. Atkal kārtējais cilvēks ietupināts, kārtējais cilvēks apsūdzēts, kārtējo reizi uzlikts sods: par kādu tīkšķi, par pārpublicējumu, par izteikumiem. Kārtējais labais cilvēks, savas zemes patriots, ir aizbraucis. Un… 

Piemēram, vakar mēs abi ar manu vīru Tihonu braucām pa pilsētu. Es saku: "Paklau, man ir sajūta, ka ļoti drīz Krievija ieviesīs izbraukšanas vīzas." Vārdu sakot, tas ir… Manuprāt, šobrīd ir posms, kad Krievija izlaiž cilvēkus. Vladimirs Putins ir nolēmis, ka viņš ir gatavs nevis iesēdināt visus pēc kārtas, bet izspiest cilvēkus no valsts.

Un man ir pilnīga pārliecība, ka mūs no Krievijas izspieda, ka nebija uzdevuma mūs iesēdināt. Citādi mēs, protams, būtu iesēdināti. Uzdevums bija izveidot maksimāli nežēlīgu, saspringtu gaisotni, ar visiem iespējamiem līdzekļiem likt mums saprast – un tā arī tika darīts – ka mums ir jāatstāj valsts. Tieši tāpat notika attiecībā uz ļoti daudziem citiem cilvēkiem. 

Ja jūs jautājat, kas mainās – katru dienu mainās tāda… nospiedošas grūtsirdības sajūta, tā pieaug. Un vienlaikus tu redzi, kā attālinās… attālinās tava valsts.