Latvijas iespējamie attīstības scenāriji. Vērtē ekonomists Gundars Bērziņš

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas Universitātes rektoru un ekonomistu Gundaru Bērziņu par Latvijas valsts stratēģiju nākamajiem 25 gadiem un iespējamajiem attīstības scenārijiem.

2025. gada nogalē Latvijas Universitātē tika prezentēts "Latvija 2050" stratēģiskais ietvars, kas balstīts sabiedrības vērtību, vajadzību un gaidu izpētē. Pētījuma virsmērķis bija izstrādāt attīstības scenārijus un noteikt sasniedzamos rādītājus nākamajos 25 gados, aptverot tādas jomas kā aizsardzība, konkurētspēja un klimata politika. Stratēģisko ietvaru bija izstrādājuši Latvijas Universitātes zinātnieki, viens no viņiem bija arī Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. 

Kad sāku strādāt žurnālistikā, mani uzrunāja kāda slovēņu režisora teiktais: "Dod Dievs, lai politiķu solītā labākā nākotne iestātos viņu dzīves laikā!" Ja mēs šo pašu attiecinātu uz zinātniekiem, kā tas būtu?

Gundara Bērziņš: Nākotne katram liekas varbūt mazliet citāda, mūsu pieeja bija - atrast objektīvu pamatu, kas ir definējis, kādai jābūt nākotnei. Tāds pamats ir, Satversmē diezgan skaidri ir definēti pirmajā rindkopā uzdevumi, kādi Latvijai, neatkarīgi no tā, kurā viņa ir laika sprīdī, jārealizē. Tur ir diezgan skaidri pateikts - valstij ir jāpastāv un nepārtrauktība ir jānodrošina, latviešu valodai, kultūrai ir jābūt saglabātai un attīstītai, labklājība valstī, kas nodrošina labklājību katram sabiedrības loceklim. Ņemot vērā to, ka tiešām nevaram paredzēt, kas notiks 2050. gadā, balstoties uz šo konkrēto dokumentu, varam paredzēt, ka šīm lietām tur noteikti ir jābūt.

Mums bija Roberta Ķīļa stratēģija "2030 ". Ko tādos nestabilos ģeopolitiskos apstākļos vispār iespējams prognozēt? Cik lielā mērā, lai kaut ko prognozētu, ir jāsaprot, kas notiek šobrīd?

Gundars Bērziņš: Vēl svarīgāk saprast - kāpēc mēs atrodamies frontē un ko mēs tur darām? Valsts nepārtrauktības nodrošināšana ir viens no Latvijas sabiedrības šībrīža galvenajiem uzdevumiem, jo par to mēs visi esam vienojušies. Es ceru, ka mēs esam vienojušies. Tu nevari pateikt, kas īsti būs, bet mums ir pienākums saglabāt latviešu valodu un kultūru un to attīstīt, to mēs esam visi apņēmušies. Ģeopolitiskā situācija aizsargāt valsti mēs arī esam apņēmušies, ja jau mēs viņu esam nodibinājuši, mums viņu jāsargā. Mēs esam apņēmušies veicināt iedzīvotāju labklājību. Neatkarīgi no tā, kāda ir tehnoloģiskā attīstība, kāda ir ģeopolitiskā attīstība, mums jādara viss, lai šīs trīs lietas notiktu.

Mēs tiešām neesam politiķi, lai definētu, kāds ir tas politiskais fokuss, bet es uzskatu, ka Satversme stāv pāri konkrētajiem politiskajiem uzstādījumiem. Tā bija mūsu pieeja, kā mēs uz to paskatījāmies, trīs lietām ir jābūt neatkarīgi no tā, uz ko fokusējas pati politika.

(..)

Es jums uzdošu to, ko dažreiz mēdz zinātnieki saukt par miljons dolāru jautājumu, ko mums patīk uzdot: kādēļ mēs atpaliekam no lietuviešiem, vai kādiem mēs atpaliekam no igauņiem? 

Gundars Bērziņš: Mēs neatpaliekam no igauņiem ne drošības jautājumā, ne arī valodas jautājumā. Mēs no igauņiem atpaliekam ekonomikas un konkurētspējas jautājumā. 

Ekonomisko konkurētspēju mēs neskatām tā, kā uz to skatās, piemēram, ekonomisti. Mēs skatāmies tikai no politikas skatupunkta, kas nav pareizi. Valstij ir precīzi jānodefinē, kāda mums ir izvēle: mums ir zemas pievienotās vērtības ekonomika vai mums ir augstas pievienotās vērtības ekonomika? No ekonomikas viedokļa mēs to saucam - produktivitātē balstīta ekonomiskā izaugsme. Tas ir viens virziens. Bet paralēli, par ko mēs vēl mazāk runājam, ir izmaksu konkurētspēja. 

Mēs esam definējuši šajā pētījumā, ka valstij noteiktajā ietvarā ir precīzi jādefinē, kā mēs kļūsim produktīvāki, kurās izmaksu pozīcijās Latvija būs konkurētspējīgāka. Šīs divas lietas novedīs pie valsts konkurētspējas kā veselai sistēmai. Bet, kamēr tu neesi definējis izmaksu konkurētspēju un produktivitātes konkurētspējas pozīcijas, tikmēr atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams.

Lai atbildētu pilnībā uz šo jautājumu, ir jāatbild arī paralēli uz jautājumu, kāds būs tehnoloģiskais attīstības līmenis? Vai mēs turpināsim izmantot zemas pievienotās vērtības biznesa modeļus, vai mēs iesim tehnoloģisko ceļu, tas ir, automatizācijas un robotizācijas ceļu, un kā mēs stimulēsim inovācijas? Šajās

četrās lietās - tehnoloģijas, inovācijas, izmaksu konkurētspēja un produktivitātē balstīta konkurētspēja - mums nav izdarītas izvēles jau pēdējos 20 - 30 gadus. Mēs neesam pateikuši, kādā ir mūsu pozīcija katrā no šiem jautājumiem. 

(..)

Pētniecība ir svarīgā arī sociālajos un humanitāros jautājumos. Ja mēs to nepētām, nav izpratnes, kāpēc ir tik maza uzticība valstij. Rezultātā mēs varam pieņemt politikas, kas neatbilst realitātei. 

Pētījuma ietvaros bija tā saucamie dialoga apļi, gan mēs runājam ar sabiedrību. Iezīmējas divi virzieni - Latvija nav viendabīga, ir diezgan lielas reģionālās atšķirības, kas cilvēkiem liekas svarīgs. Man liekas, ļoti interesants secinājums, ka būtiskuma faktori dažādās Latvijas vietās, piemēram, Latgalē atšķiras no Kurzemes.

Valsts lomas atšķirības bija diezgan lielas - izpratne par to, kas valstij jādara, izglītības jautājumos bija diezgan lielas atšķirības. 

Otrs atšķirību vektors, kas saistīts ar sabiedrības dažādu izpratni, iezīmējas, ka ļoti svarīgs ir iesaistes mehānisms lēmumu pieņemšanā valstī. Cilvēki nejūtas iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Lai gan konceptuāli mēs redzējām, ka cilvēku izpratne par lokalizētu - es domāju, pašvaldību līmenī spēja ietekmēt lēmumus ir pieaugusi. Tas ir pozitīvais  faktors. Mūsu redzējums uzticības jautājumā ir līdzdalības sadaļa, kā sabiedrība var līdzdarboties lēmumu pieņemšanā. Sanāca diezgan daudz uzsvērt, ka cilvēki gribētu gribētu, lai viņu lēmumi daudz vairāk ietekmē to, kas ar viņiem notiek.

--

Gundars Bērziņš kopš 2024. gada ir Latvijas Universitātes rektors. Viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas vadošais pētnieks un korespondētājloceklis, Valsts prezidenta ārštata padomnieks. 1990. gadā iestājos Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, 1995. gadā ieguvis bakalaura grādu un vēlāk arī maģistra grādu vadībzinātnē, 2013. gadā veiksmīgi aizstāvējis promocijas darbu "Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās", iegūstot doktora zinātnisko grādu vadzinībās. 2014. gadā ievēlēts par docentu Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātē un kopš  205. gada arī par asociēto profesoru. Bijis fakultātes dekāns un paralēli ieguvis zinātniskā akadēmiskā profesora amatu un kļuvusi arī par Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli. 

Bijis arī akciju sabiedrības "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs un kopš 2023. gada darbojas Valsts prezidenta kancelejā kā Valsts prezidenta ārštata padomnieks Latvijas konkurētspējas un ekonomikas jautājumos.