Dzejnieks un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Jānis Peters bija viens no pirmajiem 1986.gadā, kurš satika Mihailu Gorbačovu un šīm tikšanās reizēm ir sava vieta atmiņās par  Latvijas cīņu par brīvību arī pēc 30 gadiem. Peters, kurš šobrīd ironiski sevi dēvē par pašdarbības vēsturnieku, bija pirmais Latvijas vēstnieks Krievijā, kura darbības laikā iekrita gan augusta pučs, gan 90.gadu pārmaiņas. Viņš arī bija viens no pirmajiem tolaik Latvijā, kurš ar Gorbačovu sāka runāt par Baltijas brīvību. Kā saskaitījis Gorbačovs, šādas tikšanās reizes bijušas sešas. 

Notiekošais Krievijā ļauj vērtēt, vai Gorbačovs savā PSRS brucināšanā bija viens, kas stāvēja aiz viņa un kāds tam sakars ar mūsdienām. Kāda loma inteliģencei bija tolaik, kāda ir tagad, raidījumā Brīvība bulvāris Jānis Peters par lielkrievismu un tā cēloņiem, par Gorbačovu un Krievijas nākotni.

30. augustā pasaules mediji vēstīja, ka 91 gada vecumā pēc ilgas slimības mūžībā devies bijušais PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs. Gorbačovs bija cilvēks, kurš tika dēvēts par PSRS kapraci. Nepieciešamību veikt ekonomiskās reformas PSKP CK ģenerālsekretārs Gorbačovs izvirzīja 1985. gada aprīlī PSKP CK plēnumā. Viņš runāja par nepieciešamību veikt ekonomikas vadības pārkārtošanu jeb "perestroiku". Bet šim vārdam tolaik vēl neviens nepiešķir īpašu nozīmi, taču 1986. gadā tas kļuva par lozungu, lai apzīmētu veselu laikmetu kopumā.

"Viņam pārmet trīs lietas: viņam, nevarēja piedot viņa zelta brilles, tādas inteliģenta brilles; viņam nevarēja piedot alkohola trūkuma organismā, kas bija nākamajam prezidentam; un viņam nevarēja piedot to sievas klātbūtni, visur blakus, visur blakus. Kā mēs zinām, Rietumos tieši tā notiek, Amerikas Savienoto valstu prezidents visur brauca roku rociņā, ar savu  kundzi. Tās ir tādas lietas, ka Krievijā viņu nemīlēja," par Gorbačovu atmiņās dalās Jānis Peters.

Cik lielā mērā viņš bija vientuļš visā tajā procesā? 

Jānis Peters: Es domāju, ka viņš bija ļoti vientuļš, bet viņš bija arī pats vainīgs, jo viņš visus atgrūda. Jakovļevs [Aleksandrs], kurš bija ļoti labs mans draugs, raksta, ka Gorbačovs ielūdz, piedāvāja "spīčraiter" grupai uzrakstīt runu. Viņi trīs četras dienas kādā vasarnīcā vaiga sviedros rakstīja, tad viņš pats ieradies, izlasījis to runu, visu iznīcināja, izsvītroja, sācis runāt. Vispār viņam tas piemita.

Es ar viņu esmu runājis piecas sešas reizes, un viņš ārkārtīgi ātri aprauj to sarunu, tāpēc arī viņš bija vientuļš, ka cilvēki, arī viņa kolēģi augstākie, kas tur ir riņķī, acīmredzot zināja, ka velti viņi runā, viņš tūlīt viņus pārtrauks. Stipri egocentrisks cilvēks.

Jānim Peteram ir nozīmīga loma 20. gadsimta 80. un 90. gadu sabiedriskajos procesos. Viņš bija Latvijas Padomju Rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs un viens no Latvijas Tautas frontes līderiem un dibinātājiem. 90. gadu sākumā ir aktīvs politiskās darbības periods, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņš kļūst par diplomātu, bija Latvijas Republikas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā no 1991. gada līdz 1992.gadam un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā līdz pat 1997. gadam.