Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētnieci Elīnu Langi-Ionatamišvili par notikumiem Gruzijā un gruzīnu brīvības izvēlēm, par padomju impērijas sabrukumu un tā sekām. Un to, kāds ir Krievijas realizētā hibrīdkara vēstījumu salīdzinājums Gruzijā un Latvijā.

Gruziju mēdz dēvēt par "Eiropas balkonu", valsti, kuras neatkarības un demokrātijas politika pēdējos 30 gados pārbaudīta vairākkārt - PSRS sabrukšana turpinās, var teikt, jau vairāk nekā 30 gadus, un protesti pret "ārvalstu aģentu" likuma ieviešanu, kas lika ielās iziet vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku, lika šo situāciju salīdzināt ar Maidana vai Arābu pavasari. Raidījuma viešņa - NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētniece Elīna Lange-Ionatamišvili, kura pēta hibrīdkara metodes, kas saistītas ar informācijas telpu.

"Latvijas un Gruzijas situāciju ir salīdzinoši grūti savilkt kopā, tāpēc ka tomēr tā ģeopolitiskā situācija ir ļoti atšķirīga," uzskata Elīna Lange-Ionatamišvili.

Tieši dalības NATO dēļ?

Elīna Lange-Ionatamišvili: Jā, un arī tīri ģeogrāfiskā novietojuma dēļ un, kā jau mēs runājām, šo kaimiņu dēļ, bet, no otras puses, tas piemērs, ko Gruzija parāda, ir, ka tad, kad ir redzami šie sliktie signāli, šie tā saucamie sarkanie karogi, tad uz viņiem ir jāreaģē, un kādreiz tā situācija ir tāda, ka pašiem iekšēji uz to reaģēt ir salīdzinoši sarežģīti. Tāpēc ir vajadzīgs šis starptautiskais atbalsts, arī zināma veida indikācijas, ka, mīļie draugi, tā tās lietas neies cauri.

Un tas, man šķiet, kas ir interesanti, kā mēs redzam šeit vēstījumus priekšvēlēšanu kampaņā par to, ka mēs negribam karu. Tas ir viens tāds svarīgs vēstījums - mēs negribam karu, un šis vēstījums jo sevišķi apelē pie austrumu pierobežas, iedzīvotāju apziņas. Protams, neviens negrib karu. Tā ir taisnība. Un Gruzijā arī šī valdošā partija viņi saka: jā, bet mēs esam pret karu, un patiesībā viņi saka, ka tas tādā jau konspirāciju teoriju līmenī, ka mēs te cīnāmies ar kaut kādu globālo kara partiju. Kas ir globālā kara partija? Neviens nezina, uzvārdus neviens nevar nosaukt, bet konceptuāli tie ir kaut kādi kaut kādi Rietumi, kaut kāda Amerika, kaut kāds NATO.

Te tādas hibrīdkara metodes?

Elīna Lange-Ionatamišvili: Jā, tur īsti nevar saprast, bet tā ir tā globālā kara partija, kas te visu kontrolē un mēģina Gruziju iegrūst karā ar Krieviju. Un, protams, ka Gruzijai kā valstij, kur arī pēc Otrā pasaules kara beigām ir bijušas vairākas šīs kara pieredzes, šai sabiedrībai šāda veida vēstījums strādā, viņš ir būtisks.

Pirms trim gadiem, šķiet, tu vadīji šo "Stratcom" pētījumu "Gruzijas informācijas vide caur Krievijas ietekmes prizmu". Šajā dokumentā bija visaptveroša analīze par Krievijas stratēģiskajām interesēm Gruzijā. Tā koncentrējas uz Krievijas globālajiem reģionāliem mērķiem, kas bija izklāstīti kādos Krievijas stratēģiskajos dokumentos pēc 2008. gada augusta kara ar Gruziju un Krimas aneksijas 2014. gadā. Kā šobrīd, kad trīs gadus jau turpinās karš Ukrainā, šī hipotēze, kas toreiz bija izvirzīta jūsu pētījumā, ir kaut kādā mērā rediģējama vai gluži pretēji, ir pastiprinājušās Krievijas stratēģiskās intereses reģionā? Vai ir atvērta jauna fronte, ja tā var teikt?

Elīna Lange-Ionatamišvili: Es piekrītu, ka tā hipotēze ir vairāk kā apstiprinājusies. Tajā brīdī, kad tapa šis pētījums, bija tādi, ja tos tā var saukt, slikti signāli par to, kādā virzienā esošā Gruzijas valdošā partija veido savu politiku. Jo tad, kad viņi nāca pie varas 2012. gadā, tad šās apvienības ietvaros bija vairāki jau iepriekš zināmi prorietumnieciski politiķi.

Teiksim, ja mēs salīdzinām šīs komandas seju, kāda viņa bija tad un kāda viņa ir tagad, šie cilvēki lēnā garā ir pazuduši no šīs apvienības, no pirmajām rindām, un līdz ar to šī politika kļūst... Ja sākumā tā bija vienkārši pieklusināti antirietumnieciska, tad tagad viņi jau ir ļoti atklāti agresīvi pret Amerikas Savienotajām Valstīm, pret Eiropas Savienību, kas liecina par to, ka šī Krievijas ietekme, protams, pieaug.

Un Krievijai faktiski,

kāds arī vienmēr Krievijai ir šis plāns, ka viņi tajās valstīs nāk ar ieročiem tikai tad, ja tas tiešām ir ļoti nepieciešams, bet patiesībā jau Krievija vēlas, lai šīs valstis pašas paveic šo darbu, un atver Krievijas ietekmei durvis. Gruzijā šobrīd tas ir pilnībā noticis, varētu teikt.

Bet šobrīd izskan versija, ka notikumu attīstība Gruzijā ir mēģinājums pārveidot Gruziju par Baltkrieviju?

Elīna Lange-Ionatamišvili: Kāpēc to šobrīd sauc par pārveidošanu par Baltkrieviju? Tāpēc, ka valdošās partijas šis jaunpieņemtais likums, ko sauc par "Krievijas likumu", kas ir šis "ārvalstu aģentu" likums, būtībā paredz to, ka pret neatkarīgām balsīm Gruzijā, neatkarīgiem medijiem un sabiedriskajām organizācijām ir iespējams veikt ļoti plaša mēroga represijas, kas nozīmē pieklusināt jebkāda veida opozīciju.

Šīs autoritārās tendences patiesībā draud ar to, ka galu galā pēc kaut kāda laika mēs varētu redzēt tiešām tādu Baltkrievijas scenāriju. Tāpēc par to tiek runāts, un tas tā tiek saukts. Bet Krievijai, protams, viņiem pietiktu faktiski ar to, ja vienkārši dotā varas partija vienkārši noturētos pie varas.

"Gruzijas sapnis"?

Elīna Lange-Ionatamišvili: Jā, "Gruzijas sapnis". Šī partija ir ievēlēta jau trīs reizes pēc kārtas. Un jautājums ir par to, vai viņus pārvēlēs šā gada oktobrī. Tie signāli ir tādi pagaidām, ka cilvēki, kuri savulaik par viņiem balsoja, arī ir vīlušies. Kaut arī viņiem ir pietiekams atbalstītāju skaits. Nevajag iedomāties, ka viņi netiks parlamentā. Viņi viennozīmīgi tiks. Jautājums ir par to, vai viņi dabūs vairākumu.

Un, tā kā šīs šaubas ir jau radušās partijas iekšienē, viņi saprot, ka šo vairākumu viņi varbūt arī neiegūs, līdz ar to ir nepieciešams steidzami apklusināt šīs neatkarīgās balsis Gruzijā, kas ir mediji un sabiedriskās organizācijas.

Opozīcija Gruzijā ir ļoti vāja un sašķelta, līdz ar ko šie mediji un sabiedriskās organizācijas, gribot negribot spēlē tādu sava veida arī politiskās opozīcijas lomu, tāpēc ka viņi ir šīs kritiskās balsis, viņi ir tie, kas var arī mobilizēt sabiedrību. Un tad, viņus apklusinot, būtībā vēl jo vairāk veicot represijas, kuras, kā mēs zinām, ir jau sākušās arī šo protestu laikā tādā tiešām Baltkrievijas stilā, kad tiek izskaitļoti un smagi piekauti aktīvisti, cilvēkiem zvana no nezināmiem numuriem un draud. Tie ir signāli, kas parāda, ka Gruzija jau ir sākusi iet to Baltkrievijas ceļu, kas attiecas uz valdošo partiju.